Maiju reliģija
Tā ir tipiski šamaniska. Ir daudz arheoloģisko liecību, ka pirms 10 000 gadu Jaunās pasaules iedzīvotāji lietojuši halucinogēnus augus nonākšanai izmainītas apziņas stāvoklī (IAS).
Maiji pielūdza apmēram 160 dievības.
Alu loma. Maiji uzskatīja, ka alas ir „atveres ūdens aizpildītā pazemes pasaulē:” „Ksibalba jeb Baiļu Vieta ir... pārdabisku briesmoņu mītnes vieta, taču tā ir arī svētlaimīgā lietus un graudu avots, kā arī patversmes vieta tiem mūsu tuviniekiem, kas pametuši šo pasauli.”
Uz dažu alu sienām maiji šo to uzzīmējuši kā arī atstājuši negatīvus plaukstu nospiedumu attēlus (līdzīgi Eiropas arhajiskajai alu mākslai!)
Balamkas ala. Čičenicas tuvumā.
Balankančas ala. Čičenicas tuvumā.
Seiba - maiju Pasaules koks.
Maiju šamaņi transa stāvokļos. Maiju rīcībā bija plašs halucinogēno augu klāsts un maiju reliģijai bija izteikti šamanisks raksturs, kas sakņojās pārdabiskā pieredzē. Tā tas arī atspoguļots maiju lietišķajā mākslā.
Daudzās klasiskā perioda freskās attēlotas jancīgas ceremoniālas dejas, kas rāda cilvēku pārvēršanos dzīvniekos. Dažos gadījumos attēlotas pārvēršanās briesmoņos.
Kāda gliemežnīca no vēlīnā klasiskā perioda (600.-800.g.) mums rāda maiju valdnieku ar tievu halucinogēnu cigareti lūpu kaktiņā. Uz pakauša viņam aug otra – aļņa galva. Pats ķēniņš pieskaras halucinatorai čūskai, kas parādās no viņam priekšā esošās gliemežnīcas.
Maiju mākslai visos etapos ir visai raksturīgas halucinatorās čūskas ar cilvēku galvām.
Maiju kosmoloģijā esošais Debesu briesmonis, bez tam viena no viņa divām galvām ir cilvēka.
Maiju keramikā novērojami motīvi, kuros šamaņos iesvētāmie brīvprātīgi pakļaujas Augstākajam garam plēsoņas-jaguāra izskatā. Šie pārdabiskie radījumi ieurbj savus nagus jaunpienācēja miesā.
Arheologiem pazīstamais Dievs III „iet un darbojas kā cilvēks,” bet to attēlokā jaguāru ar ūdenslilijas ziedu (halucinogēns augs) uz galvas. Izplatīts ir arī jaguārna-bērna attēlojums, kas liecina par to kā cilvēku sievietes un Garu pasaules kopīgo atvasi. Tāds tēls sastopams jau daudz agrāk – pie olmekiem.
Dvēseļu aizceļošana. Interesanti, ka maiji dvēseļu ceļošanu saistīja ar to pašu debesu reģionu ko senie ēģiptieši – starp Lauvas un Oriona zvaigznāju.
Uz vienas no Palenkes svētnīcu plāksnēm attēlots Piena ceļš, ko reprezentē maīsa koks, un tas slejas „no Radīšanas vietas netālu no Oriona.” Piena ceļš norobežots ar divām figūrām – Pakalu un viņa dēlu Han Bahlumu. Abi viņi tēloti kā šamaņi. Kad tēvs „paceļas debesīs, tad dēls un troņmantnieks kļūst par īstu ķēniņu. Bet freskas galvenais vēstījums varētu būt tas, ka dēla veiktie rituāli uz Zemes palīdz tēvam no jauna pārdzimt starp zvaigznēm. Ja tā, tad freskā attēlota maiju reliģijas esence.
Deivids Frindels, Linda Šele un Džojs Pārkers šo sižetu nosaukuši par „maiju reliģijas galveno noslēpumu.” (Maya Cosmos, 283.lpp.)
Narkotiskie augi maiju reliģijā. Kalifornijas Valsts universitātes bioloģijas profesors Viljams Embodēns (William Emboden) pētījis narkotisko augu lietošanas tradīcijas Senajā Ēģiptē. Visai līdzīgus gleznojumus viņš atradis arī maiju kultūrā.
Ūdenslilija.
Bonampakas freskas. Te ūdenslilijas (maiji lietoja ēģiptiešu radinieci (Nymphaea ampula) ir attēlotas tiešā tuvumā dejotāju deguniem un pierēm. Šie tēli „ir tik līdzīgi ēģiptiešu, ka šī līdzība vienkārši biedē.” (Viljams Embodens, „The sacred Narcotic Lily of the Nile,” 395.lpp.)
Viens no Bonampakas gleznojumiem: „Groteski personāži griežas zemūdens rituālā dejā. Uz viņu pierēm – ūdenslilijas, viņiem pašiem ir nepārprotams sakars ar zivīm. Viena no figūrām attēlota ar paceltām rokām, kas patiesībā ir gigantiska omāra spīles... Kā atzīmē Dobkins de Rioss, jaunās pasaules halucinatorajiem motīviem ir raksturīga augu un jūras tematiku apvienošana.” (V.Embodens, „Transcultural Use of Narcotic Water Lilies,” 65.-66.lpp.)
Līdzīgi motīvi vērojami arī citur maiju mākslā. Viens no dvīņiem-varoņiem tēlots ceļojam uz pazemes valstību Ksibalbu. Viņa cepure ir ūdenslilijas formā.
Dievs III (tāds īpatnējs arheologu dots apzīmējums!) tiek asociēts ar Ūdenslilijas Jaguāru. Viņam uz galvas ir ūdenslilijas lapa. Tāds jaguārs attēlots Drēzdenes kodeksā.
Keramika. Vēlīnā klasiskā perioda laika māla trauka krāsainā gleznojumā attēlots ezers, kas piepildīts ar milzīgām ūdenslilijām. Šo augu lapas tieši savijušās ar mīlzīgām ezerā mītošām čūskām.
Uz citas krāsaini apgleznotas vāzes attēlota „milzīga zemūdens čūska ar zivs asti, reptiļa ķermeni un fantastisku galvu... Pa labi no tās... attēlots šamanis ar diviem mūzikas instrumentiem raga formā, bet zem viņa atrodas Nymphaea ampla butons.” (V.Embodens, „Transcultural Use of Narcotic Water Lilies,” 65.lpp.)
Ipomejas sēklas. Ololiuki. Tās iedarbība daudzējādā ziņā atgādina LSD iedarbību.
Psihoaktīvās sēnes. Reģionā tādu atrasts tuvu 20 veidiem. Kiče maijiem eksistē pat īpašs jēdziens – „pazemes pasaules sēnes” (ksibaļbaoks).
Eposā Popol Vuh sēnes tiek minētas tiešā saistībā ar reliģiskām aktivitātēm.
Arheologi maiju kapenēs Gvatemalā, Salvadorā un Hondurasā uzgājuši simtiem akmens sēņu skulptūriņu. Dažas no tām attiecināmas uz mūsu ēras I gs.
Priesteri.
Ah-kin – „Saules kalpi.”
Maiju pilsētās izpildīja visas galvenās ceremonijas, kas saistījās ar reliģiju.
Čilani - priesteriem bija kolēģi – auguri (čilani). Kalpoja maijiem kā pareģi.
Trešā priesteru grupa – veica cilvēku upurēšanas. Ar asu nazi uz upurakmens pāršķēla upuru krūšukurvjus un izrāva no tiem sirdis.
Virs visām trim priesteru grupām atradās augstākais priesteris – maiju pilsētvalsts galvenais reliģiskais pārstāvis ah-kin-mai. Šis virspriesteris ir augstākais hieroglifisko rakstu zinātājs, galvenais astronoms un astrologs. Šāds amats Jukatānā tika pārmantots.
Maiji pie slimnieka izsauca priesterus. Jaunajos laikos priesterus nogalināja konkistadori. Maiju inteliģences izslepkavošanu pārdzīvoja tikai Ah-kin.
Saites.
Maiji.
