Svins
Vēsture. Sengrieķi plaši izmantoja svinu monumentālo būvju stiprināšanas šuvēs un skavās. Grieķi ieguva svinu no svina rūdas ar svina spīduma (halenīta) izdalīšanas metodi. Svina ieguves rūpniecība tika izveidota Laurionā no VI gs.pmē. beigām. Saskaņā ar celtniecības tāmēm 36 kg svina maksāja tikai 5 drahmas. Lielo pieprasījumu pēc svina ūdenscaurulēm un svina lodes formas gabaliem metamajiem ieročiem tikko spēja apmierināt.
318.g.pmē. Pītokls ierosināja svina pārdošanas monopola ieviešanu, taču to noraidīja atēnieši. Pītokls bija paredzējis pie nemainīgas iepirkuma cenas palielināt pārdošanas cenu trīs reizes, pie tam ietirgotajai naudai bija jānonāk valsts kasē. Tai pat laikā krasi pieauga pieprasījums pēc svina sakarā ar to, ka Sīrijā izplatījās tradīcija no svina gatavot sarkofāgus.
Kā arī senākajos laikos, svinu izmantoja atsvaru atliešanai, amuletu un tāfelīšu pagatavošanai dažādiem burvju vārdiem, vēršoties pie orākula un saņemot no tā atbildi.
No iepriekšējām paaudzēm mantotie maģiskie priekšstati kā arī vieglums, ar kādu primitīvi lejot varēja pagatavot dažādas formas svina priekšmetus, izskaidro svina izplatīto izmantošanu kulta dāvanās (piemēram, dzīvnieku figūriņas) sākumā grieķu, bet vēlāk arī romiešu tautas mākslā. Svina ražošanas blakusproduktiem atrada pielietojumu medicīnā un kosmētikā - izgatavoja svina balinātājus, kas no higēnas viedokļa nebija nekaitīgi.
Milzīgs svina daudzums Romā tika ievests no Sardīnijas, vēlāk no Spānijas, Gallijas - tur no svina gatavoja svētnīcu jumtu daļas, Dalmācijas, Britānijas un Vācijas.
Diezgan lielais atlieku sudraba daudzums un svins tā izdedžos ap 0,02-0,37% Ag un 4-8% Pb liecina par kausēšanas tehnoloģiju zemo līmeni.
Nelielos daudzumos svinu izmantoja monētu leģēšanai, kā piedevu cinkam lodēšanā, skaitāmo marku pagatavošanai, ieejas "biļetēm," žetoniem algas izmaksai un karavīru personīgajām zīmēm.
Bija pazīstama saindēšanās ar svinu kā profesionāla slimība ar smagām sekām.
Svina piesārņojums vidē. Lai arī svina izmantošana ražojumos no kuriem tas var viegli nonākt cilvēka organismā - automašīnu degvielā un krāsās - lielākā daļā attīstīto valstu nu jau vairāk kā 20 gadu ir aizliegta vai stingri ierobežota, tomēr tas ir palicis ūdenī, augsnē, putekļos, daudzu joprojām ražotu rūpniecisku izstrādājumu, tai skaitā bērnu rotaļlietu un pat saldumu sastāvā, gadu gaitā izveidojot visuresošu fona piesārņojumu.
Nospiedums civilizācijā.
Svina jūra.Tā antīkajā helēņu pasaulē sauca vētraino Lamanša jūras šaurumu.
Raksti.
Hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindromu, iespējams, izraisa svina piesārņojums vidē.
Saites.
Ķīmiskie elementi.
