Aliens

Piedāvā paplašināt citplanētu apdzīvojamības robežu, dzīvību meklējot arī zem to virskārtas

Zemei līdzīgu apdzīvotu planētu skaits varētu būt daudz lielāks, nekā pašreiz uzskata, apgalvots Aberdīnas (Skotija) universitātes pētnieku nesen veiktajā pētījumā. Izdevumā „Planetary and Space Science" publicētā rakstā skotu zinātnieki šim jautājumam pieiet novatoriski, mainot tradicionālos uzskatus par dzīvībai piemērotām zonām kosmiskajā telpā ap zvaigznēm (sk.: "apdzīvojamības zona", atklajumi.lv), aplūkojot iespējamību, ka ārpuszemes dzīvības formas varētu eksistēt ne tikai uz citplanētu virsmas, bet arī zem tās.

Dzīvībai labvēlīgi nosacījumi uz citplanētu pasaulēm

Kaut gan vēl nav liecību par ārpuszemes dzīvības eksistenci uz citplanētām (sk.: "eksoplanētas", atklajumi.lv), iespējamība, ka tā pastāv ir liela, atzīst viens no pētījuma dalībniekiem, Aberdīnas universitātes students Makmahons. "Galvenie nosacījumi, lai rastos un attīstītos dzīvība," - viņš saka, "ir šķidrs ūdens, stabila temperatūra, barības un enerģijas avoti."

Planēta, lai ūdens uz tās virsmas varētu pastāvēt šķidrā agregātstāvoklī, nedrīkstētu atrasties nedz pārāk tuvu savai saulei, nedz pārāk tālu no tās, citādi ūdens vai nu iztvaikotu, vai sasalstu ledū, Makmahons skaidro. Taču tradicionālā teorija nav ņēmusi vērā iespēju, turpina students, ka dzīvības formas uz eksoplanētas varētu rasties un attīstīties dziļi zem tās virskārtas. Planētas dziļākajos slāņos temperatūra varētu būt pietiekami augsta, lai ūdens saglabātos šķidrā veidā, radot labvēlīgu vidi dzīvības attīstībai.

Dzīvība uz citām planētām jāmeklē dziļi zem virskārtas

Datorā modelējot ģeoloģiskos procesus piecus kilometrus biezā slānī zem planētas virsmas, pētnieki atklāja, ka dzīvībai labvēlīgā zona Zemes tipa planētai šādā kontekstā palielinās 3 reizes.

Meklējot dzīvības pazīmes jau 10 kilometru dziļumā, dzīvībai labvēlīgā zona vēl vairākkārt paplašinās, mūsu Saules sistēmā sniedzoties tālāk par Jupiteru un Saturnu.

Līdz šim astrobiologi bija apsvēruši ideju par dzīvības formu eksistenci vairāku kilometru dziļumā zem Marsa virskārtas un okeānu dzīles zem ledus segas uz dažiem Jupitera un Saturna pavadoņiem.

Saskaņā ar Jena Amenda pārliecību, dzīvība uz Marsa varētu atrasties dziļi zem sarkanīgi oranžajām smiltīm klātās virskārtas, jo tur varētu būt pietiekami silts, lai ūdens saglabātos šķidrā stāvoklī. NASA viņa vadītajai komandai piešķīrusi finansējumu dzīvības formu meklēšanai Zemes dzīles. Šie pētījumi, cer NASA, palīdzēs izstrādāt metodiku un tehnoloģijas, lai meklētu dzīvību uz citām Saules sistēmas planētām un pavadoņiem (sk.: "Dzīvība uz Marsa, iespējams, atrodas dziļi zem virskārtas", aliens.lv, 16.04.2013.)

2005.gada novembrī NASA zondes "Cassini" uz Zemi nosūtītajos Saturna 6.lielākā pavadoņa - Encelāda - attēlos redzams, ka tā dienvidpola apvidū atrodas milzīgi ledus daļiņu un ūdens tvaika geizeri. Zonde uz šī pavadoņa konstatēja arī organisku molekulu - propāna un acetilēna - pēdas, kas norāda uz dzīvības rašanās iespējamību.

Jau agrāk, 2000.gadā zonde "Galileo" uz Jupitera pavadoņa Eiropas atklāja elektrisko strāvu. Saules sistēmas lielākas planētas magnētiskā lauka inducētās strāvas plūsmas tās pavadoņa 100 vai pat vairāk kilometrus dziļajā okeānā liecina, ka zem ledus kārtas atrodas milzīgi šķidra sālsūdens krājumi, bet tas jau, savukārt, ļauj domāt par dzīvības iespējamību.

Tomēr kopumā, priekšstatos par dzīvībai labvēlīgas zonas robežām un nosacījumiem tās pastāvēšanai, zinātnieki bija it kā iestrēguši XX gadsimta 90.gadu sākumā, kad vēl uzskatīja, ka dzīvība ir kaut kas tāds, kas var rasties un attīstīties tikai uz planētas ārējās virsmas.

Tagad, saskaņā ar jauno koncepciju, dzīvībai labvēlīgi apstākļi uz tālajām Zemes tipa citplanētām biežāk varētu rasties dziļi zem virskārtas, nevis uz ārējās virsmas.

Makmahons pieļauj, ka dzīvības formas varētu būt sastopamas arī uz „klaiņojošām" planētām, kuras Visumā dreifē absolūtā tumsā. Uz planētas ar cietu iežu virskārtu - tikai dažas reizes lielākas par Zemi, kura ceļo starpzvaigžņu telpā, vai vienkārši atrodas ļoti tālu no centrālā spīdekļa, piecu kilometru dziļumā zem virsmas varētu būt ūdens šķidrā agregātstāvoklī. Iespējams, ka šī planēta ir bez atmosfēras. Jo lielāka planēta, jo lielāku siltumu tās savās dzīlēs spēj ģenerēt, uzskata Makmahons.

Citplanēta Glīze 581d, kas atrodas Svaru zvaigznājā 20 gaismas gadu attālumā no Zemes, lielā attāluma no savas saules dēļ tika uzskatīta par dzīvībai nepiemērotu, pārāk aukstu planētu, uz kuras virsmas ūdens šķidrā veidā nevar pastāvēt. Tomēr britu pētnieku modelis parāda, ka ūdens uz šīs planētas (pieņemot, ka tā ir Zemes tipa) šķidrā veidā varētu būt atrodams mazāk nekā divu kilometru dziļumā zem tās virskārtas.

Tālo cieto planētu un pavadoņu virsmas, kā zināms, atšķiras no planētas Zemes virsmas. Parasti šīs svešas pasaules ir aukstas un neauglīgas bez atmosfēras, vai arī ar plānu, sairstošu atmosfēras apvalku. Toties, saskaņā ar britu pētnieku izstrādāto modeli, dziļākos eksoplanētu slāņos ieslēgtā dzīvība būtu pasargāta no veselas gūzmas nelabvēlīgu apstākļu, kas valda uz šo planētu ārējās virsmas.

Makmahons izsaka cerību, ka jaunie aprēķini rosinās citus pētniekus vēl aktīvāk meklēt ārpuszemes dzīvības pazīmes uz citām planētām. Pētījuma rezultāti atklāj, ka dzīvība meklējama iežu slāņos vairākus kilometrus zem planētu un pavadoņu virskārtas. Tas nozīmē tikai to, ka ārpuszemes dzīvības pazīmes jāmeklē arī ārpus līdz šim definētās dzīvībai labvēlīgas zonas robežām, ir pārliecināts jaunais pētnieks.

Izredzes atklāt dzīvības pazīmes vairāku kilometru dziļumā zem virskārtas uz citplanētām ir atkarīgas no pieejamās enerģijas daudzuma, spriež Makmahons. Uz dažām planētām un pavadoņiem tās var būt pietiekami, bet uz citām - par maz.

Tā kā niecīgā telpa iežu plaisās un porās nepieļautu lielāku un sarežģītu dzīvības formu attīstību, tad cerēt atklāt kaut ko vairāk par baktērijām un sēnēm uz šāda tipa eksoplanētām būtu muļķīgi. Saprotams, ka kontaktus ar tik primitīviem tālo pasauļu iemītniekiem nodibināt nebūs iespējams. Bet mēs taču ceram Visumā atrast sev līdzīgas, saprātīgas būtnes.

Makmahona izteikums, ka Zeme ir unikāla ar to, ka dzīvība visā daudzveidībā uzplaukusi uz tās virsmas, pārāk lielu optimismu nevieš.

Attēls: Encelāda dienvidpola reģionā zondes "Cassini" nofotografētie geizeri. Attēls mākslīgi iekrāsots. Avots: NASA.

Avoti:
ibtimes.co.uk
Frederiksens, Dans. Oktobris, 2006. „Dzīvības Ceļojums." Ilustrētā Zinātne. (11); 26- 31.

Pirmo reizi publicēts 16.01.2014.