Skoti
Viena no Lielbritānijas tautām, Skotijas un piekrastes salu pamatiedzīvotāji.
Skaits. 5 400 000. (1975.g.)
ASV - vairāk kā 300 000.
Kanādā - 270 000.
Austrālijā - 150 000.
Jaunzēlandē - 50 000.
Etnoģenēze. Cēlušies no vietējām piktu (neindoeiropieši) un skotu ķeltu ciltīm, kas daļēji sajaucās ar VII gs. iebrukušajām ģermāņu angļu un sakšu ciltīm, pakāpeniski pieņemot viņu valodu.
XI gs. izveidojās skotu valsts. Tās pievienošanās Anglijai XVII gs. sākumā tuvināja skotus un angļus - Skotijas dienvidos notika daļēja saplūšana.
Daudz skotu izceļoja uz Ziemeļameriku un Austrāliju, kur ieplūda jaunajās nācijās - amerikāņos, anglokanādiešos, austrāliešos.
Skotu antropoloģija. Skoti ir tauta, kuru vidū ir visvairāk rudmatainu cilvēku pasaulē.
Vēsture.
Skotija Roberta Brjūsa laikā. Vadīja cīņu pret angļu invāziju un sagrāva to karaspēku 1314.gada 25.jūnijā pie Banokbērnas tik pamatīgi, ka uz veseliem 100 gadiem nodrošināja savas valsts neatkarību. Leģenda vēsta, ka skotu karalis atradies sagrāves riekšā, kad pēkšņi kaujā iesaistījusies nezināma kaujas vienība zem sarkanā ķetnu krusta karoga – Tempļa ordeņa bruņinieki. Kaujas laikā karaspēka priekšā tika nests kas līdzīgs Derības Šķirstam, kuru pagādāja templieši. Tas nosaukts par Monimusas relikvāriju un šodien glabājas Nacionālajā senlietu muzejā Edinburgā, Kvīnstrītā.
Angļi iekaro Skotiju. Skotiju iekaroja Anglijas karalis Edvards I 1296.gadā.
Kauja pie Orknas (1400.g.). Tā bija kauja ar Skotijā iebrukušā angļu karaļa Henrija IV karaspēku. Laikam tika zaudēta.
Darjenas kolonija. Skotu kolonija mūsdienu Panamā. Esot bijusi neveiksmīga.
1603.gadā skotu karalis Jēkabs VI kļuva arī par Anglijas karali Džeimsu I un līdz 1625.gadam valdīja abās karaļvalstīs kopā.
Ūnija. 1707.gadā Skotija stājās savienībā ar Angliju. Skotija atteicās no sava parlamenta un līdz ar to no likumdošanas suverenitātes.
1934.gadā izveidoja Skotu nacionālo partiju (SNP).
1998.gadā parakstīja Skotijas aktu, izveidojot Skotijas parlamentu.
2011.gadā SNP pārliecinoši uzvarēja Skotijas parlamenta vēlēšanās.
Šodien. Skotijas Nacionālā partija iestājas par neatkarību. Patlaban Skotijā ir 5,1 miljoni iedzīvotāju. 2014.gada 18.septembrī notika referendums par Skotijas neatkarību. Mazliet pietrūka.
Reliģija. Galvenokārt protestanti - prezbiteriāņi.
Skotu virtuve.
Viskijs. Gatavots no iežiem un turēts ozolkoka mucās. Pirmo reizi izgudrots Ķīnā. Eiropā to pirmie izdzina mūki Īrijā XV gs. sākumā, bet pēc 100 gadiem tas nonāca Skotijā, kur tā gatavošana mūsdienās kļuvusi par skotu nacionālo lepnumu.
Haggis - sautēts aitas kuņģis, pildīts ar dažādiem subproduktiem (sirdi, aknām, plaušām), garšaugiem un saknēm. Saturs tiek smalki sakapāts (franču hacker un zviedru hagga nozīmē "sagriezt"). To ēd sagrieztu šķēlēs kopā ar kartupeļu un kāļu biezeni. Pats populārākais skotu ēdiens.
Skotu apģērbs. Kilti, tartāni un dūdas nav skotu izgudrojumi.
Tam o'Shanter - viena no skotu tradicionālajām galvassegām.
Skotu svētki.
Roberta Bērnsa dzejas vakars. 25.janvārī.
Sena skotu izklaide ir šaut māla baložus.
Mūsdienu golfa spēle radusies Skotijā XV gs.
Slaveni skotu aktieri. Šons Konerijs, Džerards Batlers, Jūens Makgregors.
