Aliens

Dzīvība uz Marsa, iespējams, atrodas dziļi zem virskārtas

Marsa izpētes zonde "Zinātkāre," cenšoties noskaidrot vai uz planētas kādreiz pastāvējusi jeb joprojām atrodama dzīvība, šobrīd pēta virsmas minerālus un atmosfēru, meklē ūdeni, kā arī ar metabolismu saistītu ķīmisko vielu - biomarķieru - klātbūtni. Tomēr, runājot par tiešu pierādījumu iegūšanu, zonde spēj vien nosacīti ieskrāpēt Marsa virskārtu.

"Zinātkāres urbis var nokļūt tikai dažu collu dziļumā," - saka Dienvidkalifornijas universitātes ģeoķīmiķis Jens Amenda, kurš uzskata, ka dzīvība uz Marsa varētu atrasties tālu zem sarkanīgi oranžajām smiltīm klātās virskārtas - iespējams, pat kilometra vai lielākā dziļumā. Ja pagātnē plūdušās Marsa upes un ezeri šodien ir iztvaikojuši, zinātnieks domā, tad dzīlēs ūdens, varbūt ir saglabājies dzīvībai pietiekamā daudzumā. Amendas laboratorija pēta mikrobu bioķīmiju okeānu gultnē esošo karsto avotu apkārtnē un nesen NASA viņa vadītajai komandai piešķīra finansējumu, lai tā varētu meklēt dzīvību arī dziļi Zemes dzīlēs. Šie pētījumi paredzēti kā priekšdarbi metodikas un tehnoloģiju izstrādei ārpuszemes dzīvības meklēšanai uz citām Saules sistēmas planētām un to pavadoņiem. Kopā ar Dienvidkalifornijas universitātes speciālistiem projektā darbosies arī zinātnieki no citām ASV pētnieciskajām institūcijām kā arī no Japānas Jūras un Zemes zinātņu un tehnoloģiju aģentūras.

Tiek lēsts, ka aptuveni 1/3 no dzīvībai nepieciešamā oglekļa uz Zemes atrodas zem planētas virskārtas. Amendas komanda tāpēc centīsies atrast dzīvību gan okeāna dibenā zem nogulumiem, gan klinšu dzīlēs sauszemē. Meklēt paredzēts tādās vietās kā 3 km dziļumā Vidusatlantijā un gandrīz kilometru dziļajās raktuvju šahtās Nāves ielejā Kalifornijā.

Nākošo piecu gadu laikā ģeoķīmiķi un mikrobiologi Amendas vadībā dažādās vietās dziļos urbumos un raktuvju šahtās ielaidīs astoņas pēdas garas torpēdas formas zondes. Ar tām viņi centīsies atrast organismus, kas varētu dzīvot tūkstošiem pēdu zem zemes. Aprīkojumā ietilps, piemēram, ultravioletās gaismas mikroskops, ar kura palīdzību var noteikt bioluminiscenci. Zondes meklēs mikrobus, vāks datus par to dzīvotnēm un līdzīgi, kā to 1976.g. darīja Marsa zonde "Viking," mēģinās tos pavairot turpat, kur tie dzīvo. Citus paraugus nogādās izpētei laboratorijā.

Jau šobrīd ir zināmi daudzi t.s. ekstremofīli - arhejas un baktērijas, kas spēj dzīvot, piemēram ļoti karstā, aukstā vai skābā vidē, kas vairumam citu organismu ir nāvējoša. Viens no saistošākajiem Amendas pētītajiem ekstremofīliem ir Desulforudis Audaxviator - baktērija, kas atrasta pat trīs kilometru dziļumā zem zemes. Šis ir viens no retajiem Zemes organismiem, kas ne tikai spēj izdzīvot bez Saules gaismas, skābekļa un organiskajiem savienojumiem, bet arī dzīvo konstantā apmēram 60 grādu temperatūrā pēc Celsija skalas un vidē, kuras skābuma līmenis Ph ir 9,6. Ja apstākļi priekš D.audaxviator tomēr kļūst pārāk nelabvēlīgi, baktērija spēj iekapsulēties, tādējādi aizsargājot savu DNS.

Miljoniem gadu D.audaxviator dzīvo, pārtikdamas tikai no ķīmiskajām vielām, kas rodas radioaktīvo minerālu sabrukšanas procesā. D.audaxviator, šķiet, ir vienīgā dzīvā būtne, kas dzīvo tik dziļi zemē - 99% tās gēnu pieder tikai tai pašai. Parasti baktērijas horizontālās pārneses ceļā apmainās ar gēniem sev tuvāk un tālāk radniecīgu grupu ietvaros. Varētu pieļaut, ka pārceļot D.audaxviator no Zemes uz Marsa dzīlēm šie organismi nejustos īpaši savādāk...

Lai nokļūtu dziļi zem Marsa virskārtas, NASA inženieriem būs jāatrod risinājums vairākām tehniskām problēmām. Vispirms jau uz Marsu jānogādā urbšanas ierīce, kas darbam lielā dziļumā ir salīdzinoši liela un smaga. Tālāk jāatrod veids, kā urbt bezšķidruma apstākļos - resp., kā bez šķidruma vai gāzes spiediena - kas Marsa iežos varētu būt ļoti niecīgs - panākt izurbtā materiāla izvadīšanu no urbuma. Tas nozīmē, ka jāizstrādā jauna veida sausai urbšanai paredzēts vieglkonstrukcijas urbis.

Var, protams, iet arī citu ceļu un konstruēt mašīnu-kurmi, kas pati ieraksies planētas dzīlēs, iespējams, izmantojot sen apklusušu Marsa vulkānu pazemes kanālus. To, ka šādi kanāli pastāv, ļauj pieņemt NASA 2007.gada atklājums, ka Marsa vulkāna Arsia Mons nogāzēs atrodas dziļas alas. Vai pa kādu no tām vēl XXI gadsimtā, pārspēlējot pazīstamo Žila Verna 1864.gadā publicēto zinātniskās fantastikas romānu, sāksies ceļojums šoreiz ne vairs uz Zemes, bet Marsa centru?

Attēlā: "Zinātkāres" urbja pārbaude. Urbis spēj ieurbties Marsa klintīs līdz 2 collu dziļumam, kā arī paņemt sasmalcināto iežu paraugu ķīmisko analīžu veikšanai. Avots: NASA.

Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.