Baktērijas
Baktērion - "nūj[iņ]a" (grieķu val.).
Mikroskopiski, atsevišķā dzīvo organismu pamatgrupā, domēnā, ietilpstoši vienšūnas organismi.
Baktēriju šūnas ir salīdzinoši vienkāršas, tām, atšķirībā no sarežģītāku organismu šūnām, nav šūnas kodola, citoskeleta un organoīdu - mitohondriju un hloroplastu. Baktēriju un tām uzbūvē līdzīgo arheju (arhebaktēriju) šūnas sauc par prokariotiem, bet attīstītāko vienšūņu, augu un dzīvnieku šūnas par eikariotiem.
Izpēte. Līdz XX gs. 70.gadiem un dažviet vēl pat šobrīd mācību grāmatās organismi tiek iedalīti divās lielās pamatgrupās - prokariotos un eikariotos, pirmajā ievietojot vienšūņus bez atsevišķi nodalīta šūnas kodola (baktērijas, zilaļģes, vīrusi), bet otrajā visus citus organismus (sēnes, augus un dzīvniekus), kuru ģenētiskā informācija atrodas no pārējās šūnas ar membrānu atdalītā kodolā. Tika uzskatīts, ka eikarioti ir evolucionējuši no prokariotiem.
Tomēr, pētot primitīvo organismu ribosomu RNS sekvences (rRNS), amerikāņu mikrobiologs K.Vēse atklāja, ka liela grupa sīkbūtņu, kuras līdz tam pieskaitīja baktērijām, ģenētiski un bioķīmiski no tām atšķiras tikpat daudz kā augi un dzīvnieki. Jauno grupu, kurā ietilpst daudzas īpaši ekstrēmos apstākļos, piemēram verdošos avotos un naftas ezeros dzīvojošas būtnes, Vēse sākotnēji nosauca par arhebaktērijām.
Līdzšinējā koncepcija par eikariotu evolūciju no prokariotiem neguva filoģenētisko apstiprinājumu - eikariotu kodolu līnija (atšķirībā no baktēriju cilmes organoīdiem - mitohondrijiem un hloroplastiem) nebija jaunāka par prokariotiem piederīgajām arhejām - tā bija tikpat veca kā arhejas un tai radniecīga. Faktiski tas nozīmēja, ka visa līdzšinējā dzīvība ar tās trim valstīm ir evolucionējusi no priekštečiem, kas dzīvojuši uz jaunās Zemes pirms aptuveni 3,5-3,8 miljardiem gadu. Dzīvības sākotnējo sprādzienveida evolūciju Vēse pats uzskatīja par sava mūža svarīgāko atklājumu.
Vispirms no nezināmā pirmsenča atdalījās baktērijas, tad kādu laiku pastāvēja vēlāko eikariotu (tai skaitā cilvēku) un arheju kopīgais sencis, kura pēcteči pēc precīzi nezināma laika posma sašķēlās divos neatkarīgos zaros - arhejās un eikariotos. Turklāt jau tobrīdarhaisko protobūtņu šūnās ir bijušas visas svarīgākās, eksistencei nepieciešamās sastāvdaļas.
Domājams, tieši protobaktērijas bijuši pirmie dzīvie organismi uz Zemes.
Baktērijas barojas ar glikozi.
Baktērijas skarbos apstākļos. Režisors Džeims Kamerons, kurš 2012.gadā zemūdenē nolaidās gandrīz 11 kilometrus dziļumā zem Klusā okeāna virsmas Mariānu dziļvagā, atklājis 68 jaunas baktēriju sugas. Pēc gada zinātnieki mikroorganismus atrada Antarktīdas ezerā dziļi apakšā ledus segai.
Izrādās, ka arī iesaldēšana nemaz nekaitē baktērijām, tās var atsaldēt jebkurā brīdī un izmantot eksperimentos.
Baktērijas labi var izmantot mutāciju un evolūcijas pētīšanā.
Raksti.
Zinātnieki: Marsa vide ir piemērota baktēriju izdzīvošanai.
Gingivītu izraisošās baktērijas manipulē ar cilvēka imūnsistēmu.
Atklāj augsnes baktēriju, kas pārtiek no antibiotikām.
Saites.
Mikrobiologija, mikrobiologi.
