Eiropa, Jupitera pavadonis
6.tuvākais Jupitera pavadonis no 79 tā pavadoņiem.
Nosaukums. Eiropa ir nosaukta Zeva mīļotās, feniķiešu pilsētu Tīras un Sidonas valdnieka Agenora meitas, Eiropas vārdā.
Apraksts. No visiem četriem Galileja atklātajiem Jupitera mēnešiem Eiropa ir mazākais, tās diametrs ir 3130 km.
Masa - 0,66 no Mēness masas.
Tā vidējā gaisa temperatūra ir – 184 grādi pēc Celsija.
Atklāšana un izpēte. Eiropu kopā ar vēl citiem trim Jupitera mēnešiem Jo, Ganimēdu un Kalisto 1610.gada janvārī atklāja itāļu astronoms Galileo Galilejs ar tikko pagatavotu teleskopu. Kaut arī pirmo reizi Eiropu pamanījis 7.janvārī, tomēr visai sliktā teleskopa dēļ Galilejs nav spējis to atšķirt no Jo, tāpēc abus Jupitera pavadoņus aprakstījis kā vienu debesu ķermeni. Tikai nākamajā dienā, 8.janvārī, itāļu zinātniekam izdevās savā teleskopā ieraudzīt Eiropu un Jo riņķojam ap Jupiteru atsevišķi.
2000.gadā zonde "Galileo" uz Jupitera pavadoņa Eiropas atklāja elektrisko strāvu. Saules sistēmas lielākas planētas magnētiskā lauka inducētās strāvas plūsmas tās pavadoņa 100 vai pat vairāk kilometrus dziļajā okeānā liecina, ka zem ledus kārtas atrodas milzīgi šķidra sālsūdens krājumi, bet tas jau, savukārt, ļauj domāt par dzīvības iespējamību.
NASA kosmiskā Habla teleskopa iegūtie netiešie pierādījumi par sporādiskām un dīvainām ūdens tvaika plūsmām no Jupitera mēneša Eiropas nesen guvuši jaunus, novērojumos balstītus apstiprinājumus. Lai gan šķidrs ūdens uz Eiropas vēl arvien nav atrasts, tomēr ūdens tvaiki, kas izplūst no pavadoņa zemledus okeāna vai izkusuša ūdens rezervuāriem, ir nozīmīgs atklājums.
ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija ir saņēmusi pieprasījumu piešķirt papildus 15 miljardu dolāru lielu finansējumu misijām uz Eiropu. NASA pētnieki ir izstrādājuši zondi, kuru nosaukuši par "Europe Clipper." Zonde, kā to iecerējuši inženieri, veiks daudzkārtējus apriņķojumus apkārt Eiropai, lai izpētītu ūdens tvaikus, kas paceļas no Jupitera pavadoņa dienvidpola.
Astrobiologi šo Jupitera mēnesi uzskata par vienu no labākajām vietām Saules sistēmā, kur meklēt liecības par ārpuszemes dzīvību.
Kustība. Apriņķo planētu 3,55 dienās 671 000 km attālumā.
Uzbūve. Šo Jupitera mēnesi klāj milzīgs ūdens okeāns, kurš no ārpuses ieslēgts ļoti gludā un gaišā ledus čaulā, taču zem tās ūdens pastāv šķidrā agregātstāvoklī. Šim pavadonim ir viena no gludākajām ledus virsmām Saules sistēmā. To šķērso daudzas garas un platas, bet ļoti seklas plaisas. Eiropa ir īsta ledusbumba ar dažiem krāteriem - to tikpat kā nav.
Dzīvība uz Eiropas. Domā, ka zem Eiropas ledus slāņa ir šķidrs okeāns. Tā kā ūdens ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais, dzīvības pastāvēšanas priekšnoteikums, Eiropa varētu būt vispiemērotākais kandidāts citplanētu dzīvības formu meklēšanai Saules sistēmas robežās. Pēdējos gados zinātnieki atklājuši mikrobus ekstrēmā okeāna vidē tepat uz Zemes. Tas ļauj domāt, ka dzīvība līdzīgos apstākļos varētu eksistēt arī uz Eiropas. Režisors Džeims Kamerons, kurš 2012.gadā zemūdenē nolaidās gandrīz 11 kilometrus dziļumā zem Klusā okeāna virsmas Mariānu dziļvagā, atklājis 68 jaunas baktēriju sugas. Pēc gada zinātnieki mikroorganismus atrada Antarktīdas ezerā dziļi apakšā ledus segai.
Lai pārliecinātos par Eiropas šķidro okeānu zem garozas un vai tajā ir mikrobi, būtu jāurbj ledus apvalkā, taču neviens nezina cik dziļi.
Raksti.
Uz Jupitera pavadoņa Eiropas ir pietiekoši daudz dzīvību uzturošās enerģijas.
Iegūts apstiprinājums ūdens tvaika plūsmām no Jupitera pavadoņa Eiropas.
Saites.
Jupiters.
