Acetilēns
- Detaļas
- 2167 skatījumi
Jeb etīns.
C2H2.
Nepiesātināts ogļūdeņradis (alkīns).
Acetilēnu atklājis angļu ķīmiķis E.Deivijs 1836.gadā.
Fizikālās īpašības. Bezkrāsaina gāze. Viršanas temperatūra ap 83,8oC. Blīvums 1,173 kg/m3 (normālā atmosfēras spiedienā un 0oC). Šķīst daudzos šķīdinātājos, ļoti labi acetonā. Ar gaisu veido eksplozīvu maisījumu (2,3 - 80% acetilēna pēc tilpuma).
Ķīmiskās īpašības. Ķīmiski aktīvs, viegli iesaistās pievienošanas reakcijās, tāpēc to izmanto rūpnieciski svarīgu izejvielu ieguvē.
Ja acetilēnu hlorē, rodas tetrahloretāns Cl2CH-CHCl2.
Acetilēns viegli pievieno hlorūdeņradi, veidojot vinilhlorīdu CH2=CHCl - polimēru ražošanas izejvielu.
Acetilēna reakcijā ar ciānūdeņradi rodas akrilnitrils CH2-CHCN, ko izmanto sintētiskā kaučuka ieguvē.
Ja acetilēnam katalītiski pievieno ūdeni (hidrogenē) - Kučerova reakcija, iegūst acetilaldehīdu, etiķskābes ražošanas izejvielu.
Iegūšana. Acetilēnu iegūst no kalcija karbīda: CaC2 + 2H2O ir C2H2 + Ca(OH)2 (šo reakciju atklājis vācu ķīmiķis F.Vēlers 1862.gadā) vai metāna krekingā.
Izmantošana. Acetilēns skābeklī deg ar karstu liesmu (ap 3000oC), ko izmanto metālu griešanai un metināšanai
Acetilēna ģenerators. Aparāts acetilēna iegūšanai, kalcija karbīdam (CaC2) reaģējot ar ūdeni. Izšķir nestacionāros un stacionāros aparātus. Nestacionāros zemspiediena (līdz 10 kPa jeb 0,1 kgf/cm2) un vidējspiediena (līdz 150 kPa jeb 1,5 kgf/cm2) lieto gāzes metināšanā. Acetilēna iegūšanai rūpnieciskām vajadzībām izgatavo stacionārus augstražīgus augstspiediena (vairāk kā 150 kPa jeb vairā kā 1,5 kgf/cm2) acetilēna ģeneratorus.
