Svaru zvaigznājs
Svari (P).
Vēsture. Kādreiz tā zvaigznes tikušas sauktas par „Skorpiona nagiem” un tās pieskaitīja Skorpiona zvaigznājam. Dažās senajās kultūrās šo zvaigznāju asociēja ar debesu čūsku vai pūķi.
Senie jūdi šo zvaigznāju sauca par Akrab un asociēja tā čūskveidīgo formu ar vienu no savām ciltīm – Danu, kuras emblēma bija čūska (ir gan ziņas, ka danu ciltij simbols bijis Skorpions).
Citos laikos zvaigznājs ticis uzskatīts par taisnās tiesas svariem.
Kopš II gs. to izdala kā atsevišķi Svaru zvaigznāju.
Seniem ķīniešiem Svaru zvaigznāja zvaigznes ietilpa zvaigznājā, ko sauca par Austrumu Zilo Pūķi.
Izpēte. 2007.gadā Svaru zvaigznājā atklātā eksoplanēta Glīze 581d sākotnēji tika uzkatīta par dzīvībai nederīgu, jo atradās pārāk tālu no savas saules. Tad jaunākos novērojumos noskaidrojās, ka šķidra ūdens pastāvēšana uz planētas tomēr ir iespējama.
Citplanētas. 2007.gadā Svaru zvaigznājā atklātā eksoplanēta Glīze 581d sākotnēji tika uzkatīta par dzīvībai nederīgu, jo atradās pārāk tālu no savas saules. Tad jaunākos novērojumos noskaidrojās, ka šķidra ūdens pastāvēšana uz planētas tomēr ir iespējama. Tomēr tagad, ņemot vērā, ka planētu sasniedzošie zvaigznes paisuma spēki tektonisko procesu ierosināšanai varētu nebūt pietiekami, Glīzi 581d, iespējams, nāksies atkal izslēgt no apdzīvoto pasauļu kandidātēm.
Saites.
Zvaigznāji.
