Aliens

Ar C14 metodi datējot zoroastriešu svētā koka – cipreses – koksni, precizēta sasanīdu impērijas piļu hronoloģija Irānā

Arheologi, pētot Jaunpersijas jeb Sasanīdu impērijas piļu drupas, pirmo reizi tajās uzgājuši koka konstrukciju paliekas. Celtniecībā sasanīdi izmantojuši cipresi, ugunspielūdzēju zoroastriešu svēto koku. Atrastie baļķi datēti un iegūtie rezultāti ļāvuši precizēt sasanīdu piļu hronoloģiju kā arī paver iespējas labāk saprast Persijas arhitektūras vēsturi, rekonstruēt pagātnes kultūrainavu un veģetāciju. Raksts par pētījumu šī gada 30.janvārī publicēts izdevumā “Journal of Archaelogical Science: Reports.”

Sasanīdu jeb Jaunpersijas impērija

Jaunpersijas jeb Sasanīdu impērija izveidojās 224.gadā, kad Sasanīdu dinastijas pirmais valdnieks Ardašīrs I (224.-240.), pazīstams arī kā Ardašīrs Apvienotājs, Hormuzganas līdzenumos, Irānas dienvidos, sakāva Partas impērijas pēdējo valdnieku Artabanu V. Sasanīdu impērija aizņēma mūsdienu Irānas, Irākas, Afganistānas un citu apkārtējo valstu teritorijas.

Daudzus gadsimtus Sasanīdu impērija bija spēcīgākais Romas impērijas politiskais un ekonomiskais sāncensis. Sasanīdu valdnieki, tāpat kā romieši, tiecās pēc pasaules kundzības.

Sasanīdu impērija sagrāva Romas rūpīgi izveidoto vasaļu valstu joslu austrumos un daudzos karos sakāva romiešus. Tikai Romas imperatoram Diokletiānam (296.-299.g.) izdevās gūt pārliecinošu uzvaru par sasanīdiem, piespiežot viņus pārtraukt uzbrukumus.

VI gadsimtā Sasanīdu impērija karoja ar Bizantijas impēriju.

Sasanīdu impērijas noriets sākas 642.gadā, kad tajā iebruka arābi, bet pilnība impērija pārstāja eksistēt 651.gadā, kad nomira pēdējais sasanīdu valdnieks Jazdigerds III. Persija nonāca Rašīdu kalifāta varā.

Zoroastrisms

Sasanīdu impērijas galvenā reliģija bija zoroastrisms, kuru VII-VI gs.pmē. mijā, reformējot seno indoirāņu reliģiskos priekšstatus, radīja vēsturiska persona, pravietis Zaratustra.

Zaratustra mācīja, ka Visumā valda divi pretēji spēki - labais, kuru pārstāv pasaules radītājs, gaismas dievs Ahurmazda, un ļaunais, kuru pārstāv “ļaunais gars,” ļaunuma un tumsas dievs Ahrimāns (Anhro Mainju).

Cilvēks, izvēloties starp labo un ļauno, nosaka arī savu pēcnāves likteni - atkarībā no izvēlētā ceļa viņš nonāk “Atlīdzības namā” debesīs vai “Ļauno domu namā” (ellē). Beigu beigās, atbilstoši zoroastriešu eshatoloģiskajiem priekšstatiem, Ahurmazda uzvarēs Anhro Mainju uz visiem laikiem.

Sasanīdu piļu celtniecībā izmantotā cipreses koka datēšana ar radioaktīvā oglekļa metodi

Vidusjūras Bioloģiskās daudzveidības un ekoloģijas institūtā (Eksanprovansā, Francijā) paleontologa Morteza Djamali vadītā zinātnieku komanda ar radioaktīva oglekļa metodi analizēja piecus cipreses koka fragmentus, kas bija iegūti no trīs piļu sienām - Ardašīra I pils, Qala-ye Dokhtar cietokšņa un Sarvistanas pils, kas atrodas Persīdā, tagadējā Farsas provincē, Irānas DR, kur izcēlās sasanīdu dinastija. Šāda veidā zinātnieki pirmo reizi absolūti datēja sasanīdu laika pieminekļus, kuru precīzs vecums līdz šim nebija zināms (hronoloģija bija izveidota vadoties pēc monētu atradumiem).

Kvalajedoktaras pils

Ar radioaktīvo oglekli datētie cipreses koka fragmenti norāda, ka nocietinātā Kvalajedoktaras (Qala-ye Dokhtar) pils, kas atrodas uz ziemeļiem no Firuzabadas (Firuzabad) pilsētas, ir celta kā cietoksnis laikā, kad Sasanīdu dinastijas valdnieks Ardašīrs I cīnījās par varu Persijā ar Partas impēriju. To, ka pils celta pirms Ardašīra I galīgās uzvaras pār Partas pēdējo valdnieku Artabānu V 224.gadā, apliecina arī pirmssasnīdu laika monētu atradums.

Pēc 224.gada pils savu militāri stratēģisko nozīmi zaudēja. Tā to atkal atguva tikai tad, kad pēdējais sasanīdu valdnieks Jazdegirds III VII gs. 30. un 40.gados mēģināja organizēt pretestību arābu okupantiem.

Ardašīra I pils

Tā sauktā Ardašīra I pils, kas atrodas netālu no Firuzabadas, saskaņā ar radioaktīvā oglekļa datēšanas rezultātiem, ir uzcelta pēc Kvalajedoktaras cietokšņa, kad sasanīdi bija nostiprinājuši savu varu Persijā. Arī tas, ka Ardašīra I pilij nav nocietinājumu, liecina, ka tā celta laikā, kad jaunajā impērijā, kura bija radusies pēc Partas impērijas sagraušanas, bija iestājusies noteikta stabilitāte.

Sarvestanas pils

Radioaktīvas oglekļa datēšanas rezultāti liecina, ka Sarvestanas pils, kas atrodas uz austrumiem no Marhala ezera, celta vai nu VII gadsimta vidū, kad arābi iebruka Sasanīdu impērijā, vai pat VIII gadsimta, kad islāms jau dominēja Persijā.

Pirmos islāma trīs gadsimtus Persijā Sarvestanas pili zoroastrisma sekotāji izmantoja kā uguns templi.

Šis fakts norāda, ka arābu iekarotāji ļāva zoroastrisma piekritējiem praktizēt savu reliģiju vēl vairākus gadsimtus pēc tam, kad islāms bija nostiprinājies Persijā, teikts pētījumā.

Seno persiešu māksla un arhitektūra sasanīdu laikā

Sasanīdu “ķēniņu ķēniņi” (shahanshah) visā Jaunpersijas impērijā uzcēla daudzas pilis un cietokšņus, kā arī zoroastrisma uguns tempļus.

Sasanīdu periodā zoroastrisma tempļi bija nelielas kubveida ēkas ar kupola pārsegu. Tempļa centrā atradās gaismeklis ar mūžīgo uguni.

Klintīs tika izcirsti ciļņi ar karagājienu un medību ainām. Sasanīdu laikā attīstījās arī daiļamatniecība, kur īpašu vietu ieņēma metālkalumi (sudraba un zelta trauki).

Savu piļu arhitektūrā sasanīdi pārņēma vēlīno partiešu ķieģeļu mūrējuma tehniku. Tāpat to spēcīgi ietekmēja senākas Tuvo Austrumu tradīcijas, īpaši celtniecības metodes un vietējo materiālu izmantojums celtniecībā.

Sasanīdu perioda arhitektūrā kā galvenais celtniecības materiāls tika izmantots akmens ar ģipša javu un ķieģeļi.

Koks sasanīdu piļu un tempļu konstrukcijās izmantots minimāli, galvenokārt, lai balstītu velvju un kupolu konstrukcijas to celtniecības laikā un vēlāk restaurācijas darbos.

Taču koks akmens un ķieģeļu konstrukciju pastiprināšanai Tuvajos Austrumos izmantots jau no neolīta un šāds izmantojums bija īpaši raksturīgs piļu un tempļu arhitektūrā senajā Divupē un Elamā laikā, par kuru jau vēstī rakstītie avoti.

Svētais koks - ciprese

Zoroastrisma reliģijā ciprese bija svēts koks. Zoroastrisma leģendas vēsta, ka pravietis Zaratustra cipreses iestādījis vairākas senās pilsētās Horasānā, Irānas ziemeļaustrumos. Kašmāras pilsētas uguns tempļa priekša Zaratustras stādītājām cipresēm ir īpaša nozīme zoroastrismā, jo tās, saskaņā ar kādu leģendu, pravietis saņēmis tieši no debesīm. 

Šīs leģendas atspoguļo cipreses simbolisko un kosmisko nozīmi zoroastrisma pasaules uzskatā. Arī pati cipreses piramīdveidīgā forma, kura raisa asociācijas ar no zemes uz debesīm kāpjošām uguns liesmām, simbolizē pašu zoroastrismu.

Domājams, ka ciprese savu sakrālo statusu saglabāja arī Sasanīdu impērijā, kuras ķēniņi zoroastrisma simboliku bieži izmantoja savas politikas propagandēšanai.

Cipreses izmantošana antīkajā pasaulē

Cipreses kā būvmateriāla izmantošanu sasanīdu piļu (īpaši velvju konstrukcijās) celtniecībā, iespējams, ieteica romiešu inženieri, kurus, karojot ar Romas impēriju, persieši bija sagūstījuši, raksta pētījuma autori. Sagūstītie romiešu inženieri piedalījās tiltu, dambju, kanalizācijas un apūdeņošanas sistēmu celtniecības darbos sasanīdu impērijas pilsētās, kurās ir vērojama romiešu arhitektūras ietekme. Tiltu būvē koks tika izmantots horizontālās konstrukcijās, kuras balstīja akmens stabi.

Seno grieķu-romiešu pasaulē ciprese tika augstu vērtēta dēļ tās izturības, insektus atvairošām īpašībām, izturīguma pret mitrumu un jūras ūdeni un dēļ tās koksnei piemītošās patīkamās smaržas. Sengrieķi no cipreses darināja tempļu durvis (piemēram, Artemīdas templim, Efesā). Savukārt senie romieši cipresi kā būvmateriālu izmantoja villu celtniecībā un kuģubūvē.

Tomēr jau senajā Divupē kopš III gt.pmē. ciprese bija otrs vērtīgākais koks aiz ciedru priedes. Senie divupieši cipresi importēja, lai to kā būvkoku izmantotu piļu un tempļu celtniecībā. Uzraksti liecina, ka ciprese augusi asīriešu un babiloniešu piļu dārzos.

Visai ticams, ka Persijas impērijā ciprese kā būvkoks izmantots jau Ahemenīdu laikā. Sengrieķu vēsturnieks Polībijs, aprakstot Ekbatanas pili, min, ka visas koka lietas izgatavotas no cipreses un ciedra. Sengrieķu un romiešu autori raksta, ka ciprese bija plaši izplatīta persiešu dārzos un parkos.

Tāpēc, ņemot vērā gan cipreses sakrālo nozīmi zoroastrismā, gan tās tūkstošiem gadu senās izmantošanas tradīcijas senajos Tuvajos Austrumos, domājams, ka senie persieši cipresi kā lielisku būvmateriālu novērtēja ilgi pirms saskares ar Romas impēriju.

Avoti:
livescience.com
sciencedirect.com
lv.wikipedia.org
en.wikipedia.org
archaeology.org
"Pasaules vēsture viduskolai," I daļa. Rīga: Zvaigzne ABC, 2003.
"Mitoloģijas enciklopēdija," II daļa. Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1994.
Cielava, Skaidrīte. "Vispārēja Mākslas Vēsture," II daļa. Rīga: Zvaigzne ABC.

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.