Vai Džeimsa Veba kosmiskais teleskops atradis ārpuszemes dzīvību?

Detaļas: Publicēts 08 Aprīlis 2024; Autors Redaktors

Zinātnieki diskutē, vai Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ir atklājis citplanētu ar nepārprotāmām dzīvības pazīmēm. Runa ir par 2015.gadā Keplera kosmiskā teleskopa atklāto superzemi K2-18b. Jau 2019.gadā astronomi šīs citplanētas atmosfērā bija konstatējuši ūdens molekulas vai ūdens tvaikus.

Sensacionāli apgalvojumi par Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa atklājumu

Kamēr vairums astronomu vēl diskutē par Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa novērojumu un mērījumu rezultātiem, daži jau ir pasteigušies izteikt skaļus un sensacionālus apgalvojumus.

Britu žurnāls “The Spectator,” kas nav uzskatāms par zinātniski autoratīvu izdevumu, 2024.gada janvāra sākumā publicēja rakstu “Vai mēs tikko esam atklājuši citplanētiešus?” Šī publikācija ir raisījusi diskusijas pētnieku vidū.

“The Spectator” citēja slaveno Londonas Fizikas un astronomijas departamenta kosmosa pētnieci Megiju Aderinu-Pokoku, kurai vecgada vakarā televīzijas šovā jautāja, ko viņa sagaida 2024.gadā. Pokoka atbildēja, ka 2024.gadā zinātnieki atklās ārpuszemes dzīvību.

Britu astrofiziķe Bekija Smetērsta, kuru arī citēja “The Spectator,” savā jūtūbes kanālā pauda cerību, ka 2024.gadā varētu tikt publicēts pētījums, kurā būs apgalvots, ka ir savākti pārliecinoši pierādījumi par bioparaksta atklāšanu citplanētas atmosfērā.

Astronauts Tims Pīks intervijā CNBC pārliecinoši teica, ka Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, iespējams, jau ir atradis ārpuszemes dzīvību.

“Tas ir kaut kas tāds, ko viņi nevēlas publicēt vai apstiprināt šos rezultātus, kamēr nav pārliecības par to pareizumu, taču mēs esam atklājuši citplanētu, kas nepārprotami izstaro spēcīgus bioloģiskās dzīvības signālus,” - astronauts turpināja, atsaucoties uz atklājumiem par citplanētas K2-18b atmosfēru. Kaut arī tas viss ir tikai spekulācijas un cerības, “The Spectator” raksts ar sensacionālo virsrakstu sāka dzīvot savu dzīvi.

Ekspertu skepse

Bekija Smetērsta, pamanījusi, ka viņas jūtūbes ievietotā video sižetā paustais tiek interpretēts kā neapstrīdams pierādījums, precizēja savus izteikumus. “Lēciens no iespējamā bioparaksta uz pilnvērtīgu “citplanētieti” ir smieklīgs,” - viņa sacīja savā jaunajā sižetā, piebilstot, ka vārdu “citplanētietis” iepriekšējā video viņa lietojusi ārpuszemes dzīvības meklējumu, nevis atklājuma kontekstā.

Arī astrofiziķim Džonatanam O’Kalahanam bija sākami daži vārdi par tēmu. “Džeimsa Veba kosmiskais teleskops pagaidām detalizēti nepēta nevienu akmens planētu ar pietiekami blīvu atmosfēru, lai atrastu bioparakstu," - viņu citē žurnāls "Futurism."

Ko par šīm spekulācijām saka NASA?

Reaģējot uz baumām par Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa atklājumiem, projekta zinātniskā vietniece citplanētu pētījumos Nikole Kolone (Knicole Colón) sacīja: “Pagaidām Džeimsa Veba kosmiskais teleskops nav atklājis pārliecinošus, neapstrīdamus pierādījumus par ārpuszemes dzīvības esamību uz citplanētas. (..) Tomēr paredzams, ka nākotnē Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa novērojumi var rezultēties ar potenciālā bioparaksta identificēšanu, kas padarīs ticāmāku dzīvības pastāvēšanas iespējamību uz konkrētas citplanētas. Būs nepieciešamas turpmākas misijas, lai atrastu pārliecinošas dzīvības pazīmes.”

Lai gan N.Kolone neminēja vārdā konkrētu citplanētu, viņa noteikti ar to domāja K2-18b. Kopš savas palaišanas 2022.gada beigās Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ir veicis dažus intriģējošus atklājumus un viens no tiem ir dimetilsulfīda molekulas atklāšana superzemes K2 -18b atmosfērā.

Superzeme K2-18b ar labākajiem apstākļiem ārpuszemes dzīvības eksistencei

Citplanēta K2-18b ir divas reizes lielāka par Zemi un tās masa ir astoņas reizes lielāka, nekā Zemei. 120 gaismas gadu attālumā no mūsu Saules sistēmas esošā K2-18b riņķo ap sarkanu pundurzvaigzni, vienu apgriezienu ap to veicot 33 dienās. Tātad tās gads atbilst apmēram vienam Zemes mēnesim. Turklāt citplanēta atrodas apdzīvojamības zonā, kas nozīmē, ka uz tās virsmas, ja vien tāda ir, var atrasties šķidrs ūdens, kas ir ļoti svarīgs priekšnosacījums dzīvības pastāvēšanai.

Līdzīgi mūsu Mēnesim, kura viena puse ir mūžīgi vērsta pret Zemi, arī citplanēta K2-18b visu laiku ar vienu pusi ir pavērsta pret sarkano pundurzvaigzni. Ja tā, tad superzemes dienas pusi no nakts puses atdala šaura pastāvīga mijkrēšļa josla.

Sākotnējie, 2023.gada septembrī Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa iegūtie dati liecina, ka citplanētas atmosfērā ir oglekļa molekulas, oglekļa dioksīds un metāns, taču nav amonjaka. Tas varētu liecināt, ka zem ar ūdeņradi bagātas atmosfēras varētu plesties šķidra ūdens okeāns.

Taču jau iepriekš ar Habla kosmisko teleskopu veiktie novērojumi liecināja, ka K2-18b virsmu klāj okeāns vai pat, ka tā ir tā dēvētā “Hicean” pasaule - planēta, kuru pilnībā klāj okeāns un kuras atmosfēra ir bagāta ar ūdeņradi. Zinātnieki aprēķināja, ka superzemes atmosfēra 50% sastāv no ūdens.

"Mūsu atklājums akcentē, cik būtiski ir ņemt vērā dažādas apdzīvojamās vides, meklējot ārpuszemes dzīvību," - savā paziņojumā sacīja vadošais pētījuma autors un Kembridžas universitātes zinātnieks Niks Madusudāns (Nikku Madhusudhan). Līdz šim tradicionāli citplanētu dzīvības meklējumi fokusējās uz mazākām planētām ar akmens virskārtu, taču daudz lielākas “Hicean” pasaules ir ērtākas atmosfēras novērojumiem.

Vai atrasts bioparaksts - pierādījums ārpuszemes dzīvības eksistencei?

Džeimsa Veba kosmiskais teleskops citplanētas K2-18b atmosfērā atklāja arī dimetilsulfīdu, kas varētu būt svarīgs pavediens, mēģinot noteikt dzīvības pazīmes. Uz Zemes dimetilsulfīdu ražo tikai dzīvi organismi, galvenokārt fitoplanktons okeānos. Taču pētnieku komanda bija diezgan piesardzīga, jo šo savienojumu atmosfērā ir daudz grūtāk noteikt, nekā oglekļa molekulas klātbūtni. N.Madusudāns pauda cerību, ka tālākie Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa novērojumi spēs noteikt pietiekamu dimetilsulfīda daudzuma līmeni planētas atmosfērā, lai varētu izteikt pārliecinošākus spriedumus par iespējamo dzīvību uz K2-18b.

K2-18b nav otra Zeme

Tas, ka K2-18b ir šķidra ūdens okeāns un ar ūdeņradi bagāta atmosfēra, kurā ir pat oglekļa molekulas, vēl nenozīmē, ka uz tās ir dzīvas būtnes. Citplanētai, kura ir 2,6 reizes lielāka par Zemi un ir ar 8,6 reizes lielāku masu, nekā Zemei, varētu būt īpaši blīvs, karsts ledus kodols, kāds ir Neptūnam un Urānam. Ja tā, tad milzīgais okeāns varētu būt karsts, kur ūdens pat vāras. Līdz ar to nekāda dzīvība nebūtu iespējama.

Izmēru ziņā K2-18b atrodas starp Zemi un Saules sistēmas ledus gigantu Neptūnu. Astronomi šādas pasaules sauc par subneptūniem, kurām Saules sistēmā nav līdzinieku.

Pastāv vēl citi, jau 2019.gada pētījumos minēti faktori, kas ierobežo dzīvības iespējamību uz K2-18b:

⦁ citplanētu ietver ļoti bieza un blīva atmosfēra, kas nozīmē, ka atmosfēras spiediens ir tik spēcīgs, ka dzīvība uz tās virsmas nevarētu eksistēt (Bjorna Benekes komandas 2019.gada pētījuma secinājums). B.Beneke, neizslēdzot iespēju, ka šī tik ļoti no Zemes atšķirīgā pasaule tomēr ir apdzīvojama, norāda, ka tie noteikti nav dzīvnieki, kuri rāpo pa planētas virsmu. It īpaši jau tāpēc, ka planētai virsmas kā tādas nemaz nav, piebilst pētnieks;

⦁ potenciālo dzīvību uz citplanētas, iespējams, varētu apdraudēt diezgan biežie un spēcīgie sarkanās pundurzvaigznes solārie uzliesmojumi. Taču no otras puses, planētas atmosfēra, it īpaši, ja ticam B.Benekes vadībā veiktā pētījuma datiem, spētu aizsargāt uz tās eksistējošās dzīvības formas pret kaitīgo zvaigznes starojumu.

Gaidot atbildes

Tālu ārpus Saules sistēmas esošu citplanētu atmosfēras sastāva pētīšana nav viegls uzdevums. Gaisma, kas atstarojās no citplanētu atmosfēras, ir daudz vājāka nekā tā, kas izstarojas no to mātes zvaigzēm. Pētniekiem vajadzēja “noķert” planētas tranzīta momentu, lai ar Džeimsa Veba kosmisko teleskopu varētu novērot planētas atmosfērai cauri ejošo zvaigznes gaismu. Planētas atmosfērā esošie ķīmiskie elementi un savienojumi absorbē un izstaro zvaigznes gaismu noteiktos viļņu garumos, atstājot zvaigznes izstarotās gaismas spektrā savus raksturīgos “pirkstu nospiedumus.”

N.Madusudāna vadītās komandas iegūtie rezultāti bija iespējami Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa paplašinātā viļņu garuma diapazona un nepieredzēti augstās jūtības dēļ, kas ļāva noteikt izmaiņas zvaigznes spektrā, izmantojot tikai divu tranzītu datus. To, cik jaudīgs ir Džeimsa Veba kosmiskais teleskops, var iedomāties, ja ņem vērā, ka viens Džeimsa Veba kosmiskā teleskopa veikts citplanētas tranzīta novērojums kvalitātes ziņā salīdzināms ar astoņiem vairāku gadu laikā veiktiem Habla kosmiskā teleskopa tranzītu novērojumiem, kas turklāt izdarīti šaurā viļņu garuma diapazonā.

Pētnieku komanda cer, ka ar laiku tomēr izdosies pārliecinoši noteikt dzīvības pastāvēšanu uz kādas citplanētas. Ja tas notiks, tad tas mainīs mūsu izpratni arī par Zemes vietu Visumā.