Asīrieši
Pašnosaukums - aturai. Saukti arī par aisoriem.
Tuvajos Austrumos dzīvojoša tauta, kas senatnē bija izveidojusi Asīrijas valsti.
Skaits. Ap 1 000 000 (1970.g.).
Irānā - Rezaijes ezera rieteņu krastā.
Irākā - uz ziemeļiem no Mosulas.
Gruzijā un Armēnijā - abās kopā 24 300 (1970.g.).
Sīrijā - Haburas upes ielejā.
Libānā.
Jordānijā.
ASV.
Vēsture. Senatnē Divupes ziemeļos izveidoja varenu impēriju. Tagadējie asīrieši uzskata sevi par seno asīriešu pēctečiem.
Līdz I Pasaules karam dzīvoja Turcijā un Irānā, bet gābdamis no turku zvērībām bēga uz apkārtējām zemēm.
Valoda. Jaunsīriešu valoda, kas pieder semīthamītu saimes semītu grupai.
Rakstība kopš XIX gs. 40.gadiem aramiešu alfabētā.
Etnogrāfija. Tuvo Austrumu zemēs asīrieši saglabājuši ģints iekārtas paliekas, kā arī senas kultūras tradīcijas.
Ticība. Kristieši - nestoriāņi, jakobīti, arī pareizticīgie.
Nodarbošanās. Galvenokārt zemkopība un lopkopība, arī amatniecība.
Raksti.
Pēc 90 gadiem pabeigta Asīrijas vārdnīca.
Saites.
Asīrijas valsts.
