Aliens

Arheologi Peru atklāj iepriekš nezināmu Karalas kultūrai piederīgu piramīdu

2024.gada nogalē arheoloģe Dr.Ruta Šedija un viņas vadītā komanda Čupacigārā – aptuveni kilometru no Karalas – atklāja jaunu piramīdveida celtni. Plašāka informācija par šo atklājumu parādījās tikai 2025.gada februārī, kad tika publicēti pirmie pētnieku ziņojumi. Atklājums sniedz jaunus datus par Karalas civilizāciju – senāko zināmo civilizāciju Amerikā – un ļauj pārskatīt tās pilsētplānošanas un tirdzniecības tīkla mērogu. Raksts iepazīstina ar jaunatklātās piramīdas arhitektūru, tās kultūras nozīmi un vietu plašākajā Karalas metropoles sistēmā.

Senākā civilizācija Amerikā: Karalas-Supes civilizācija

Vienlaikus ar civilizāciju rašanos Mezopotāmijā, Ēģiptē, Indijā un Ķīnā arī Peru teritorijā veidojās Karalas-Supes civilizācija (saukta arī par Nortečikas vai Supes kultūru).

Šī civilizācija uzplauka trīs upju – Fortalezas, Pativilcas un Supes – ielejās. Katrā upju ielejā bija liela senpilsētu grupa. Tālāk uz dienvidiem gar Huauras upi ir vairākas ar Karalas-Supes kultūru saistītas senvietas. Senākās zināmās Amerikas civilizācijas galvenais centrs bija Karalas pilsēta. Trešajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras plaukstošā metropole izcēlās ar progresīvām lauksaimniecības metodēm, bagātīgu kultūras mantojumu un monumentālu arhitektūru – sešām lielām piramīdveida celtnēm, akmens un zemes platformu uzbērumiem, tempļiem, amfiteātri, iegremdētiem laukumiem un dzīvojamajiem rajoniem.

Pētnieki uzskata, ka Karalas pilsētas plānojums un arhitektūra būtiski ietekmēja vēlākās Andu civilizācijas, kas attīstījās 4000 gadu laikā. Monumentālas platformu būves un iegremdētie apļveida laukumi kļuva par raksturīgām iezīmēm daudzās vēlākajās Andu kultūrās, norādot uz Karalas spēcīgo ietekmi reģionā.

Arheoloģiskajā klasifikācijā Karalas–Supes kultūra pieder vēlīnajām arhaiskajam pirmskeramikas periodam. Lai arī šī civilizācija radīja iespaidīgu monumentālo arhitektūru, liecības par vizuālo mākslu ir visai trūcīgas.

Lai gan Karalas civilizācija nepazina rakstību tās tradicionālajā nozīmē, tā izmantoja alternatīvu informācijas saglabāšanas un nodošanas sistēmu – kipu rakstu. Tas sastāvēja no auklām ar mezgliem, kuru forma, skaits, krāsa un novietojums varēja atspoguļot skaitliskus vai simboliskus datus. Šī mezglu sistēma norāda uz augsti organizētu administratīvo struktūru jau ļoti agrīnā pilsētu sabiedrības attīstības posmā.

Sarežģīta, sociāli noslāņota sabiedrība Karalas-Supes kultūrā izveidojās 1000 gadus pēc Šumeru civilizācijas rašanās Mezopotāmijā, tomēr tajā pašā laikmetā, kad Ēģiptē Vecās valsts laikā sāka celt piramīdas. Karalas-Supes civilizācija ir gandrīz divus tūkstošus gadus vecāka par Olmeku civilizāciju, kas ir senākā Centrālamerikā.

Ap 1800.g.pmē. Karalas civilizācija beidza pastāvēt, taču tauta, kas to bija radījusi, turpināja dzīvot. Kipu raksts un Zižļu dieva kults, kas bija centrāli Karalas sabiedrībā, saglabājās un parādās arī vēlākajās Andu civilizācijās, piemēram, Vari un inku kultūrā. Tas liecina par kultūras kontinuitāti un par to, ka Karala bijusi svarīgs pamats Amerikas pirmiedzīvotāju vēsturē.

Jaunatklātā piramīda Čupacigārā, kas atrodas vien kilometra attālumā no Karalas, liek domāt, ka šī pilsēta varēja kalpot kā Karalas paplašinājums – iespējams, tirdzniecības vai ceremoniālais centrs, kas stiprināja tās ietekmi Supes ielejā.

Karalas senpilsētas atklāšanas vēsture

Supes ieleju 1905.gadā pirmo reizi apsekoja vācu arheologs Makss Ūle, kurš dokumentēja sākotnējos arheoloģiskos atradumus šajā reģionā. Tomēr plašāki arheoloģiskie izrakumi sākās tikai pēc vairākiem gadu desmitiem.

1948.gadā vēsturnieks Pols Kosoks uzņēma Karalas aerofotogrāfijas. Toreiz arheologi šai vietai pievērsa maz uzmanības, jo tajā netika atrasti daudzi tipiski artefakti, kas bija uzieti citās arheoloģiskajās vietās visā Andu kalnu reģionā.

1970.gados pētnieki saprata, ka veidojumi, kas agrāk tika uzskatīti par dabiskiem pakalniem, patiesībā ir pakāpienu piramīdas.

Kopš 1994.gadā Karalas senpilsētā un tās apkārtnē izrakumus veic Peru arheoloģe Dr.Ruta Šedija.

Nozīmīgs atklājums tika izdarīts 2000.gadā, kad, izmantojot radioaktīvā oglekļa datēšanas metodi, tika noteikts, ka Karalā atrastie, no niedrēm izgatavotie grozi datējami ar vēlo arhaisko periodu, ap 2627.g.pmē. Šie grozi, iespējams, tika izmantoti akmeņu pārnešanai tempļu un piramīdu celtniecībai.

2024.gadā beigās R.Šedijas vadītā arheologu komanda Čupacigārā atklāja jaunu Karalas civilizācijai piederīgu piramīdu.

Karalas senpilsētas apraksts

Karala, kas ir viena no 19 zināmajām Supes ielejas senpilsētām, aizņem aptuveni 65 hektāru platību. Tā atrodas uz tuksnešainas terases, no kuras paveras skats uz auglīgo Supes ieleju. Senpilsēta ir ļoti labi saglabājusies un izceļas ar sarežģītu arhitektonisko plānojumu un izcilām celtnēm, tostarp ceremoniālām piramīdveida būvēm un elites rezidencēm, kas liecina par valdošas reliģiskās ideoloģijas un tās priesteru esamību.

Pēc R.Šedijas pētījumiem lielākā daļa monumentālo būvju, aizņemot vairāk nekā 65 hektāru platību, koncentrējas Karalas centrālajā zonā. Karalas arheoloģiskās zonas kopējā platība ir 626 ha.

Karalas pilsēta bija sadalīta divās zonās: “augšējā” un “apakšējā” daļā. Pilsētas augšējā daļā, kas izvietojusies uz terases, atrodas seši monumentāli kompleksi, no kuriem katrs ietver piramīdu, atklātu laukumu un dzīvojamās ēkas. Apakšējā daļā izvietotas dzīvojamās ēkas, nelielas piramīdas un viens monumentāls komplekss, ko arheologi nosaukuši par Amfiteātra templi.

Pilsētas daļu atšķirīgais novietojums reljefā simboliski atspoguļoja sabiedrības sociālo uzbūvi. Augšējā daļa ar monumentālo arhitektūru bija paredzēta elitei, savukārt apakšējā daļā dzīvoja pārējā tauta.

Karalas senpilsētas vēsture

Karala, senākā zināmā pilsēta Amerikā, bija apdzīvota no aptuveni 2600. līdz 2000.gadam pirms mūsu ēras. Savos uzplaukuma laikos Karalā dzīvoja aptuveni 3000 cilvēku. Pievienojot arī priekšpilsētas Čupacigāras iedzīvotājus, Karalas metropoles iedzīvotāju skaits, iespējams, bija vēl lielāks. Kopumā Supes upes ielejā arheologi ir atklājuši 19 senpilsētas, un tiek lēsts, ka tajās varēja dzīvot līdz pat 20 000 cilvēku. Šie skaitļi uzskatāmi liecina par attīstītu sabiedrību, kuras centrs bija Karalas pilsēta ar savu monumentālo arhitektūru un sociālo struktūru.

Sabiedrības uzbūve

Pētot Karalas-Supes sabiedrības centralizētās varas pamatus, arheologs Džonatans Hāss izceļ trīs potenciālus varas avotus:
    • ekonomiskā vara;
    • ideoloģiskā vara;
    • militārā vara.

Viņš atklāj liecības par ekonomisko varu, kas balstījās uz resursu un tirdzniecības ceļu kontroli, kā arī par ideoloģisko varu, ko īstenoja reliģiskā elite, kas savu varu leģitimizēja ar ticību dievībām. Tomēr arheoloģiskajos izrakumos nav atrasti nocietinājumi, ieroči vai kādas citas liecības par karadarbību, kas norāda, ka šī senākā Amerikas civilizācija funkcionēja bez vardarbīgas piespiešanas.

Reliģija

Arheologs Džonatans Hāss (Haas) norāda, ka elites ideoloģiskā vara balstījās uz tautas masās pastāvošu ticību, ka dažiem izredzētiem cilvēkiem ir īpaša saikne ar dievībām un pārdabiskiem spēkiem. Liecības par Karalas-Supes reliģiju ir trūcīgas. 2003.gadā tika uziets ar 2250.gadu pirms mūsu ēras datēts ķirbis ar uz tā iegravētu “Zižļu dieva” attēlu: tajā attēlota līksmojoša figūra ar kapuci un ilkņiem. “Zižļu dievs” ir viens no galvenajiem dieviem vēlākajās Andu kultūrās. Citi zinātnieki gan apstrīd šo interpretāciju, norādot, ka attēls varētu būt pārāk neskaidrs vai neatbilst klasiskajam Zižļu dieva ikonogrāfijas standartam, kas pazīstams no vēlākiem periodiem.

Pētnieks Manns uzskata, ka monumentālo ēku - piramīdu un “iegrimušo” laukumu - celtniecība un uzturēšana varēja būt garīgā vai reliģiska pieredze, kas kalpoja kā sabiedrisks rituāls un kopienas vienotības izpausme. Arheoloģe R.Šedija Karalu dēvē par “Svēto pilsētu,” kur sociālekonomiskā un politiskā uzmanība bija vērsta uz tempļiem; tos periodiski pārbūvēja un pārbūves laikā notikušie lielie dedzināšanas upuri liecina par rituālu dziļo nozīmi un simbolismu.

Čupacigāras piramīdas atklāšana un apraksts

Karalas arheoloģiskās zonas komanda atklāja jaunu piramīdu Čupacigāras arheoloģisko izrakumu vietas “F sektorā,” kas atrodas viena kilometra attālumā no Pasaules kultūras mantojumā iekļautās Karalas-Supes svētās pilsētas, Supes upes ielejā, Barankas provincē, Limas reģionā, Peru.

2024.gada nogalē šo nozīmīgo atklājumu veica starpdisciplināra pētnieku komanda Dr.RŠedijas vadībā. Sākotnēji piramīdu slēpa blīva veģetācija, tā bija apaugusi ar huarango kokiem. Kad koki un krūmi tika izcirsti, arheologi atklāja akmens sienas, kas veidoja vismaz trīs savstarpēji pārklājošas platformas.

Raksturīga piramīdveida būves iezīme bija tās sienās iebūvēti vertikāli akmeņi - tā dēvētie vankas (huanca), kā šos akmeņus sauc kečvu valodā. Šie akmeņi iezīmēja piramīdas stūrus un kāpnes, kas veda uz celtnes augšējiem līmeņiem.

Turklāt vankas pildīja ne tikai strukturālas un arhitektoniskas funkcijas, bet tiem bija arī simboliska nozīme, kas uzsvēra piramīdveida celtnes ceremoniālo raksturu.

Čupačigāras piramīdas nozīme

Čupacigāra atrodas blakus neliela strauta gravai, netālu no Karalas senpilsētas. Jaunatklātā piramīda ir daļa no plašāka arhitektonisko būvju tīkla, kas identificēts vairākās arheoloģiskajās vietās Supes ielejas reģionā.

Čupacigāra, kas sastāv no 12 sabiedriskām vai ceremoniālām būvēm, galvenā celtne ir ar iegrimušu apļveida laukumu. Perifērijā atradās dzīvojamie rajoni, kas liecina par nelielu pilsētas centru 38,59 hektāru platībā, kuram bija gan sabiedriskas, gan privātas funkcijas.

Divpadsmit atklātās celtnes, kas tiek klasificētas kā sabiedriskas vai ceremoniālas būves, atrodas uz nelieliem pakalniem, kas ir raksturīgi gravu ainavai, un ieskauj centrālo sabiedrisko telpu.

Čupacigāra - Karalas priekšpilsēta ar īpašu mērķi

Čupacigāras pilsētas arhitektoniskās būves ir dažāda lieluma, orientācijas un ar atšķirīgām formālām īpašībām, kas liecina par to saistību ar izmantošanas mērķiem. Īpaši jāatzīmē, ka apmetnes perifērijā ir konstatētas dzīvojamā apbūve. Dominējošā ēka slejas virs virknes mazāku būvju, kurām ir raksturīgs šim vēstures periodam tipiskais iegremdētais laukums.

Šie nozīmīgie atklājumi pamudināja pētniekus apgalvot, ka 38,59 ha platībā pastāvēja neliela pilsētiņa, kas kādreiz plauka šajā apgabalā. Dr.R.Šedijas vadītā pētnieku komanda, kura atklāja piramīdu un citas būves Čupacigāras apmetnē, tagad ir gatava veikt visaptverošu vietas kartēšanu, lai iegūtu skaidrāku izpratni par tās izmēriem un nozīmi.

Nesen atklātās piramīdas izvietojuma analīze liecina, ka Čupacigāra celta ar stratēģisku mērķi veicināt tirdzniecības sakarus starp Peru senajām kultūrām, īpaši starp Supes ielejas zemākajos reģionos un Huauras ielejas piekrastē dzīvojošiem cilvēkiem.

Piekrastē dzīvojošās kopienas nodrošināja zivis un citas jūras veltes, kas Čupacigāras iedzīvotājiem nebija pieejamas. Pati piramīda no ielejas nebija redzama, kas varētu liecināt par to, ka Čupačigāra bija Karalas paplašinājums - turklāt nevis vienkārši priekšpilsēta, bet tirdzniecības centrs.

Ģeoglifs ar simbolisku nozīmi

Viens no ievērojamākajiem atklājumiem Čupacigāras senpilsētas teritorijā ir ģeoglifs, kas attēlo cilvēka galvas profilu Setčinas stilā – mākslas manierē, kas bija izplatīta Peru piekrastes reģionā. Šis ģeoglifs ir redzams tikai no noteikta skatpunkta, kas norāda uz rūpīgi izplānotu simbolisko nozīmi un iespējamu saikni ar ceremonijām vai reliģiskiem uzskatiem.

Pētnieki uzskata, ka šis attēlojums liecina par ciešu kultūras un rituālu saistību starp Čupacigāru, Karalas svēto pilsētu, un piekrastes kopienām. Tā varētu būt arī norāde uz plašāku simbolu valodu vai pasaules uzskatu sistēmu, kas apvienoja dažādas Karalas–Supes civilizācijas daļas.

Ģeoglifs, līdztekus nesen atklātajai piramīdai un citām monumentālajām būvēm, vēl vairāk apstiprina, ka Čupacigāra bijusi gan nozīmīgs rituālu, gan saimniecisko darbību centrs. Tā stratēģiskā atrašanās vieta nodrošināja piekļuvi gan jūras, gan lauksaimniecības resursiem, kas bija būtiski šīs civilizācijas izdzīvošanai un uzplaukumam.

Avoti
arkeonews.net
ancient-origins.net
zonacaral.gob.pe
whc.unesco.org
https://en.wikipedia.org/wiki/Caral
https://de.wikipedia.org/wiki/Caral
popular-archaeology.com
en.wikipedia.org

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.