Jazdegirds III (632.-650.g.)
Radniecība. Hosrova II mazdēls.
Biogrāfija. Pēdējais sasanīdu ķēniņš, kura rūgtais liktenis bija pavadīt savu valdīšanu bezgalīgās cīņās ar arābu iekarotājiem un noraudzīties uz savas valsts bojāeju.
Viņa valdīšanas laikā valstij uzbruka arābi-musulmaņi.
637.gadā sasanīdi-persieši ķēniņa Jazdegirda III vadībā mēģināja veikt pretuzbrukumu Sada ibn Abu Vakasa arābiem-musulmaņiem, taču cieta sakāvi 3 dienu ilgā kaujā pie Al Kadīsijas 637.gadā, bet vēlāk arī pie Ulalulas. Visu šo sakāvju rezultātā 637.gadā Sads spēja veikt karagājienu uz sasanīdu persiešu galvaspilsētu Ktēsefonu, kuru Jazdegirds III steigā atstāja iekarotājiem. Ktēsefonas sagrābšana bija zīme, ka Irāka galīgi nonākusi arābu kontrolē. Jazdegirds III ar armiju atkāpās uz austreņiem, jo kontrolēja tagadējās Irānas teritoriju, – uz Horasanu, bet arābi tam sekoja.
Tādējādi šī ķēniņa valdīšanas laikā tika zaudēta Irāka arābiem un apdraudēta arī pašas sasanīdu Persijas valsts eksistence. Jazdegirds III 638.gadā lūdza kaimiņu Ķīnas imperatora, laikam Taisonga (627.–649.g.), palīdzību, bet tas šo lūgumu atstāja bez ievērības.
642.gadā tika sakauts no arābiem kaujā pie Nehavendas. Pēc tam atkāpās uz savām ZA provincēm.
650.gadā (krievu enciklopēdijā raksta, ka 651. vai 652.gadā) Jazdegirds III tika nogalināts Mervas pilsētā (tagadējā Turkmēnijā, netālu no Bairam Ali).
Reliģija. No Jazdegirda III valdīšanas sākuma savu laika skaitīšanu ved zoroastrieši - tā saucamā "Jazdegirda ēra."
Saites.
Persijas ķēniņi.
