Aliens

Piena Ceļa galaktikā atklāta ļoti veca zvaigzne ar piecām Zemes izmēra akmens planētām

Piecas, Zemes tipa akmens (virsma sastāv no cietiem iežiem) planētas, kuras ir gandrīz tikpat vecas kā pats Visums, atklājusi starptautiska Birmingemas universitātes (Lielbritānija) vadīta astronomu komanda. Nozīmīgais atklājums liecina, ka Zemes izmēra planētas bija raksturīga Piena Ceļa galaktikas iezīme jau kopš pašiem tās pirmsākumiem.

Raksts par atklājumu, kas izdarīts, izmantojot NASA orbitālās observatorijas Kepler novērojumus, šī gada 27.janvārī publicēts žurnālā "Astrophysical Journal."

Zvaigzne Kepler-444

Par Kepler-444 nosauktā, 11,2 miljardus vecā zvaigzne, kura ir tikai par 25% mazāka, nekā Saule, atrodas 117 gaismas gadu attālumā no Zemes, Gulbja un Liras zvaigznāju virzienā. Ap to riņķo piecas akmens planētas, kuru lielums variē starp Venēras un Merkura izmēriem.

Piecu eksoplanētu atklāšana

Pētījuma vadošais autors Tiago Kampanete (Tiago Campante) un viņa kolēģi mazās planētas atklāja, analizējot NASA orbitālās observatorijas Kepler iegūtos datus. Kā zināms, 2009.gadā darbu kosmosā uzsākušais Keplera teleskops (sk.: "Kepler dosies meklēt eksoplanētas", atklajumi.lv, 07.03.2009.), kura 2013.gadā zaudētā funkcionalitāte nesen atkal atjaunota un orbitālā observatorija atsākusi darboties (sk.: "Orbitālā observatorija Kepler-2, salīdzinoši netālu no Saules, atklājusi trīs, izmēros Zemei līdzīgas eksoplanētas", aliens.lv, 30.01.2015.), citplanētas atrod, reģistrējot niecīgas spožuma izmaiņas mātes zvaigznes spektrā, kas, skatoties no novērotāja perspektīvas, rodas, kad eksoplanēta aiziet tai priekšā. Pēc aptumšinājuma pakāpes starptautiskā astronomu komanda spēja arī noteikt ap ļoti veco, taču joprojām spožo zvaigzni Kepler-444 riņķojošo piecu planētu lielumu.

Asteroseismoloģija

Ar NASA orbitālās observatorijas Kepler palīdzību, izmantojot asteroseismoloģijas metodes, astronomiem izdevies arī fiksēt zvaigznes iekšienē radušos skaņu viļņu izraisītas temperatūras un no tā izrietošās spožuma izmaiņas. Šo dabisko svārstību pētījumi zinātniekiem palīdzējuši noteikt zvaigznes lielumu, masu un vecumu.  

Astronomiem jau no paša sākuma bija skaidrs, ka viņi atklājuši kaut ko neparastu, jo piecas planētas riņķo ap ļoti spožu zvaigzni - vienu no spožākajām, ko Kepler teleskops līdz šim novērojis. Vēl fantastiskāk viņiem šķiet, ka izmantojot asteroseismoloģiju, iespējams datēt zvaigzni un precīzi noteikt tās vecumu.

"Kad pirms divdesmit gadiem parādījās asteroseismoloģija, mēs to varējām izmantot vienīgi Saules un spožāko zvaigžņu izpētīšanai, bet, pateicoties Kepler, šo tehniku tagad varam pielietot, lai izpētītu vēl tūkstošiem citu zvaigžņu," - sacīja pētījuma līdzautors Daniels Habers (Daniel Huber) no Sidnejas universitātes, Austrālijā.

"Asteroseismoloģija mums ļauj precīzi izmērīt Kepler-444 rādiusu un tātad arī tās planētu lielumu," - viņš piebilda. "Izmēru ap Kepler-444 riņķojošajai mazākajai planētai, kura ir tikai nedaudz lielāka par Merkūru, mēs noteicām ar tikai 100 km iespējamo kļūdu."

Planētu veidošanās ēra

Jaunatklātās planētas ir piederīgas Kepler-444 solārajai sistēmai, kura izveidojusies pirms 11,2 miljardiem gadu, laikā, kad Visums bija pastāvējis tikai mazāk nekā 20% no sava pašreizējā vecuma.

Kepler-444 no piecām Zemes lieluma planētām sastāvošā solārā sistēma ir apmēram 2,5 reizes vecāka par mūsu Saules sistēmu. Zemes veidošanās laikā šīs piecas citplanētu pasaules jau bija vecākas, nekā mūsu zilā planēta šodien.

"Tagad mēs zinām, ka lielākajā daļā no Visuma 13,8 miljardus ilgās pastāvēšanas vēstures mūsu galaktikā ir veidojušās Zemes tipa akmens planētas, uz kurām varēja veidoties sena dzīvība," - sacīja Kampanete.

„No pirmajām eksoplanētām ar cietu virsmu līdz Zemes lieluma planētai, kura riņķo ap citu zvaigzni tās apdzīvojamības zonā, mēs tagad (kopš pirmās eksoplanētas noteikšanas 1992.g. - aliens.lv red.) esam ieguvuši pirmo ieskatu par dažādajiem Galaktikas vides nosacījumiem, kas sekmē mazo pasauļu planetoģenēzes procesus,” - secina autori nesen publicētajā pētījumā.

Dzīvībai neviesmīlīgas tālās pasaules

Diemžēl, par lielu sarūgtinājumu visiem SETI entuziastiem, piecas jaunatklātās planētas nav piemērotas pat visprimitīvāko dzīvības formu eksistencei.

Citplanētu orbītas atrodas tik tuvu savai zvaigznei, ka to apriņķošanas periods ir mazāks par 10 dienām. Tālākas planētas attālums no zvaigznes Kepler-444 ir 0,08 AV, kas ir tikai viena piektā daļa no Merkūra orbītas rādiusa. Tas ir diezgan tālu no solārās sistēmas apdzīvojamības zonas iekšējās robežas, kura noteikta 0,47 AV attālumā no centrālā spīdekļa.

Atrodoties zvaigznei tik tuvās orbītās, šīs piecas akmens planētas ir daudz karstākas par Merkūru. Ūdens trūkums un pārāk spēcīgā, no zvaigznes uz planētām nonākošā radiācija padara dzīvības pastāvēšanu uz tām neiespējamu.

Dzīvības un citplanētu civilizāciju meklējumu perspektīvas Visuma agrīnajā periodā

Par ļoti senu, iespējams, apdzīvojamu citplanētu pasauli, planētu Kapteyn-b, kura 13 gaismas gadu attālumā no Zemes riņķo ap 11,5 miljardus vecu tāda paša nosaukuma zvaigzni, rakstīju 2014.gada jūlijā (sk.: "Atklāta vecākā zināmā citplanēta, uz kuras iespējama dzīvības pastāvēšana", aliens.lv, 06.07.2014.)

Šie atklājumi arvien vairāk nostiprina pārliecību, ka, iespējams, miljardiem gadu ilgi pirms mūsu Saules sistēmas dzimšanas Piena ceļa galaktikā jau eksistēja Zemes tipa planētas ar cietu virsmu un šķidra ūdens okeāniem, kas uz tām pieļauj dzīvības pastāvēšanu visā tās daudzveidībā un sarežģītībā.

Šeit gan jāievēro, ka agrīnais Visums neietvēra visus dzīvības attīstībai nepieciešamos priekšnosacījumus, taču, kā liecina daudzi pētījumi, dzīvība var rasties un attīstīties pat ļoti ekstrēmās vidēs, pat pilnīgā ūdens trūkuma apstākļos.

Vienlaikus šis atklājums arī aktualizējis Fermī paradoksa un „Lielā Klusuma” problēmu (sk.: "Fermī paradoksa iespējamais risinājums – civilizācijām nepietiek resursu galaktiskas kolonizācijas uzsākšanai", atklajumi.lv, 05.06.2009.).

Slavenais itāļu fiziķis profesors Enriko Fermī  XX gadsimta 50.gados izvirzīja jautājumu: „Ja viņi ir, tad kur viņi visi ir? Kāpēc mēs viņus neredzam?”

Ja jau dzīvība radusies tik sen, pirms vairāk, nekā 11 miljardiem gadu, tad, kur, pie velna, ir meklējamas augsti attīstītās civilizācijas? Kāpēc joprojām neesam uztvēruši citplanētu civilizāciju sūtītus radiosignālus? Kāpēc tās klusē? Kāpēc vēl arvien astronomi nav pamanījuši „kosmisko brīnumu,” tas ir, šo augsti attīstīto starpzvaigžņu sabiedrību astroinženieriskās aktivitātes (piemēram, Daisona sfērām līdzīgus veidojumus - sk.: "Daisona sfēra kā ārpuszemes civilizāciju astroinženieriskās darbības rezultāts", aliens.lv, 26.11.2014.)?

Daļai astronomu vienīgā iespējamā atbilde uz Fermī formulēto jautājumu ir tāda, ka mēs esam vienīgā tehnoloģiskā civilizācija neaptverami plašajā Visumā.

Man gan šķiet, ka no Fermī paradoksa neizriet kategorisks secinājums par citplanētu civilizāciju neesamību. Mēs esam tikai savu meklējumu sākumpunktā. Iespējams, ka astronomu izmantotā sarežģītā aparatūra vēl nespēj atšķirt mākslīgi modulētu radioraidījumu no radiostarojuma, kas veido dabiskos Galaktikas fona trokšņus.

Līdz šim visi SETI programmas ietvaros notikušie mēģinājumi uztvert citplanētu civilizāciju raidītus signālus, sākot ar amerikāņu astronoma Frenka Dreika "Ozma" projektu 1960.gadā, nav devuši pārliecinošus rezultātus.

Tomēr 1974.gadā Roberta S.Diksona vadītā Ohaijas universitātes komanda vienas minūtes laikā uztvēra par "Vau!" (Wow!) nodēvēto signālu, ko, iespējams, bija sūtījuši saprāta brāļi kaut kur Visumā. Tā kā „patiešām saprātīgas izcelsmes signāls patiešām ne no Zemes,” runājot Diksona vārdiem, vairs atkārtoti netika uztverts, tad savulaik plašu publicitāti guvušais ziņojums par šo notikumu kā „kuriozitāte” tika nodots arhīvā.

Astronomu „svētais grāls”

„Mēs esam nonākuši par kādu soli tuvāk astronomu „svētā grāla” atklāšanai - Zemes lieluma planētai ar viena [Zemes] gada orbitālo apriņķošanas periodu apkārt Saulei līdzīgai zvaigznei,” - raksta pētījuma autori, novērtējot sava atklājuma nozīmi tālākajos Zemes dvīņu planētas meklējumos.

Attēls: Kepler-444 un tās planētas mākslinieka skatījumā. BU publicitātes attēls.

Avoti:
space.com
io9.com
sciencedaily.com
abcnews.go.com
Dēnikens, Ērihs fon. 2006. Sensacionāli Senās Astronautikas Atklājumi. Rīga: Avots. 

Pirmo reizi publicēts 09.02.2015.