Hortenzijas, hortenziju ģints
Hydrangea.
Pieder akmeņlauzīšu dzimtai, bet daži autori izdala hortenziju dzimtu.
Hortenziju ģintī ir 23 sugas, kas sastopamas Āzijas dienvidu un austrumu daļā kā arī Amerikas ziemeļos un dienvidos.
Eiropā hortenzijas audzē kopš XVIII gs. beigām. Latvijā tās audzētas sākot ar 1824.gadu, un tiek uzskatīts, ka pirmā suga bijusi ozollapu hortenzija (Hydrangea quercifolia) - tā parasti uzzied jūlijā, ziedi sakārtoti garenās skarās. Auga lapas pēc formas atgādina sarkano ozolu, no šejienes arī nosaukums.
Pie mums tās ir vasarzaļas, bet tropos - mūžzaļas.
Tās iedala 2 grupās - kokveida hortenzijas (Hydrangea arborescens) un skarainajās (Hydrangea paniculata). Kokveida hortenzija ir zemāka un parasti nesasniedz 2 m garumu, bet zied no jūnija līdz septembrim, savukārt skarainā hortenzija var izstiepties līdz pat 3 m, to ziedi ir lielās baltās skarās, kas ar laiku iekrāsojas rozīgas, bet rudenī krāsojas brūnas.
Hortenzijām ir dažādas šķirnes un atšķirīgs ziedēšanas laiks.
Annabelle. Zied ar baltiem, lieliem ziedu pušķiem bumbu formā. To kuplums var sasniegt pat 25 cm diametru. Šķirne tika atrasta augot savvaļā 1746.gadā Ohaijas pavalstī ASV netālu no Annas ciemata, no tā arī nosaukums. Augstumā sasniedz 1-1,5 m, platumā - līdz 3 m. Lapas lielas un ovālas formas, var sasniegt 30 cm garumu. Ziedi ;liti bagātīgi no jūnija līdz oktobrim.
Liellapu hortenzija. Hydrangea macrophylla.
Aslapu hortenzija. Hydrangea aspera.
Vītņhortenzija. Hydrangea anomala subsp. Petiolaris. Izmantojot piesūcekņus, tās var uzrāpties un aizvīties līdz pat 20 m augstu.
Saites.
Akmeņlauzīšu dzimta.
