Ēdelveisi, ēdelveisu ģints
Leontopodium - "lauvas ķepa." Šveices vācu apgabalos šo augu sauc par "kaķu ķepām" (Chatzen-Tolpen).
Ēdelveiss - "cēli balts" (vācu val.).
Asteru dzimtas ģints, daudzgadīgi kalnu lakstaugi.
Ēdelveiss ir Austrijas un Šveices nacionālais simbols. attēlots uz Austrijas 2 eirocentu nacionālās puses. Slavena ir Ričarda Rodžersa un Oskara Hammeršteina dziesma "Ēdelveiss" no kinofilmas "Mūzikas skaņas."
30 sugas.
Apraksts. Lapas rozetē, ziedkopa - kurvītis. Viens vai vairāki kurvīši kopā ar sudrabaini tūbainām augšlapām veido ēdelveisu raksturīgo "zvaigznīti."
Augs iekļauts Sarkanajā grāmatā, dabā tas aug augstu kalnos Subalpu un Alpu zonā. Augu uzskata par labāko alpināriju veidošanā. Aug Eirāzijā izņemot Kaukāzu un Rietumāziju, kalnu stepē līdz sniegu joslai (līdz 5000 m augstumam). Latvijā tos audzē alpinārijos.
Pazīstamākās sugas.
Alpīnais ēdelveiss. Leontopodium alpinum. Īpašā skaistuma dēļ vietām gandrīz iznīcināts.
Saites.
Asteru dzimta.
