Ciklamēna, ciklamēnu ģints
Cyclamen.
Saukta arī par Alpu vijolīti.
Prīmulu dzimtas ģints.
Vairāk kā 20 sugas, pēc citiem avotiem - vairāk kā 50.
Daudzgadīgi lakstaugi. Savvaļā Viduseiropas kalnos, Vidusjūras piekrastē un salās, Kaukāzā, Krimā.
Krāšņākā ziedēšana ir tieši ziemā, bet vasarā tai ir miera periods.
Ciklamēnai ļoti dekoratīvi ir ne tikai ziedi, kas sastopami dažādās krāsās un lielumos, kā arī vienkārši un krokoti, bet arī lapas - sirdsveida, no tumši piesātināta zaļam līdz gaiši zaļam ar sudrabainu dzīslojumu. Ziedi pārsvarā ir rozā un violetos toņos, ļoti kaisti izskatās arī baltas Alpu vijolītes.
Ziedēšanas laikā ciklomēnas var būt arī līdzpat 20 cm garas.
Nozīmīga suga - Cyclamen persicum, no kuras izaudzētas daudzas šķirnes - iecienīti krāšņumaugi ziemā. Lapas sirdsveidīgas, ar zīmējumu. Ziedi pa vienam un pagariem ziedkātiem, balti, sarkani, purpurvioleti vai dažādos pārejas toņos; dažām šķirnēm smaržīgi.
Latvijā audzē vasarā noēnotās lecektīs, ziemā vēsās augumājās. Pavairo ar sēklām. Dēstus piķē, jaunstādus dēsta podos. Uzzied ap 12 mēnešus pēc sēšanas. masveidā zied nov.-febr.
Visvairāk izplatītās šķirnes: 'Tukuma baltā,' 'Vuurbaak,' 'Leuchtenddunkelrot.'
Saites.
Alpu kalni.
Prīmulu dzimta.
