Tūjas, tūju ģints
Ciprešu dzimtas ģints.
Tūjas, precīzāk sakot, Rietumu tūjas (sugas nosaukums - Thuja occidentalis) ir visai bieži sastopamas Latvijā. Vairāk tās redzamas dažādos kapos un parkos, pie muižu ieejām, arī pie skolām un dažādām sabiedriskām ēkām, gan atsevišķi augošas, gan dzīvžogos. Nereti sauktas par dzīvības kokiem. Izmēros tās nevar sacensties ar dižiem ozoliem, liepām vai priedēm, bet katrai koku sugai ir savs formāts un šarms. Tūjas, kā mūžzaļš ciprešu dzimtas koks, ir zaļas arī ziemā. Savukārt par dižu uzskatāma ikviena tūja Latvijā, kas sasniegusi 1,50 m apkārtmēru.
Latvijas dižākā šobrīd zināmā un ekspertu apmērītā tūja aug Zemgalē, Auces novada Bēnes pagasta Gailīšu kapos (attēlā). Tā sasniegusi 2,81 m apkārtmēru. Otra dižākā bija Pētermuižas dižtūja Valles pagastā, kas nozāģēšanas laikā bija izaugusi līdz 2,76 m apkārtmēram. Tagad otrā dižākā Latvijā ir viena no divām Bērziņu tūjām ar apkārtmēru 2,53 m Dobeles novada Bikstu pagastā, bet trešā, ar 2,45 m apkārtmēru - Jošku tūja Alūksnes novada Zeltiņu pagastā. Šīs un citas Latvijas dižākās tūjas – sarakstā.
Raksti.
Publicē Latvijas dižāko tūju sarakstu.
Saites.
Ciprešu dzimta.
