Eikarioti, eikariotu virsvalsts
Eucaryota = eu ("īsts" - rieķu val.) + karyo ("kodols" - grieķu val.).
Vienšūnu un daudzšūnu organismi, kuru šūnas saturs diferencēts citoplazmā un ar membrānu norobežotā kodolā.
Pēc jaunākiem atzinumiem eikarioti organiskās pasaules sistēmā ir virsvalsts, kurā ietilpst 3 valstis (tos, savukārt, iedala apakšvalstīs):
- dzīvnieku valsts;
- sēņu valsts;
- augu valsts.
Eikarioti ir augi, dzīvnieki, vienšūnas sēnes un aļģes, kā arī protisti, to uzbūve ir sarežģītāka nekā prokariotiem. Tajos ir labi izveidoti kodoli un dažādi organoīdi - centriolas, plastīdas, mitohondriji, plātnīšu (Goldži) komplekss, labi attīstīta endoplazmātiskā membrānu sistēma u.c.
Izpēte. Līdz XX gs. 70.gadiem un dažviet vēl pat šobrīd mācību grāmatās organismi tiek iedalīti divās lielās pamatgrupās - prokariotos un eikariotos, pirmajā ievietojot vienšūņus bez atsevišķi nodalīta šūnas kodola (baktērijas, zilaļģes, vīrusi), bet otrajā visus citus organismus (sēnes, augus un dzīvniekus), kuru ģenētiskā informācija atrodas no pārējās šūnas ar membrānu atdalītā kodolā. Tika uzskatīts, ka eikarioti ir evolucionējuši no prokariotiem.
Tomēr, pētot primitīvo organismu ribosomu RNS sekvences (rRNS), amerikāņu mikrobiologs K.Vēse atklāja, ka liela grupa sīkbūtņu, kuras līdz tam pieskaitīja baktērijām, ģenētiski un bioķīmiski no tām atšķiras tikpat daudz kā augi un dzīvnieki. Jauno grupu, kurā ietilpst daudzas īpaši ekstrēmos apstākļos, piemēram verdošos avotos un naftas ezeros dzīvojošas būtnes, Vēse sākotnēji nosauca par arhebaktērijām.
Līdzšinējā koncepcija par eikariotu evolūciju no prokariotiem neguva filoģenētisko apstiprinājumu - eikariotu kodolu līnija (atšķirībā no baktēriju cilmes organoīdiem - mitohondrijiem un hloroplastiem) nebija jaunāka par prokariotiem piederīgajām arhejām - tā bija tikpat veca kā arhejas un tai radniecīga. Faktiski tas nozīmēja, ka visa līdzšinējā dzīvība ar tās trim valstīm ir evolucionējusi no priekštečiem, kas dzīvojuši uz jaunās Zemes pirms aptuveni 3,5-3,8 miljardiem gadu. Dzīvības sākotnējo sprādzienveida evolūciju Vēse pats uzskatīja par sava mūža svarīgāko atklājumu.
Vispirms no nezināmā pirmsenča atdalījās baktērijas, tad kādu laiku pastāvēja vēlāko eikariotu (tai skaitā cilvēku) un arheju kopīgais sencis, kura pēcteči pēc precīzi nezināma laika posma sašķēlās divos neatkarīgos zaros - arhejās un eikariotos. Turklāt jau tobrīdarhaisko protobūtņu šūnās ir bijušas visas svarīgākās, eksistencei nepieciešamās sastāvdaļas.
Eikariotu kodola ģenētiskais materiāls atrodas hromosomās. Šo šūnu kodolā DNS ir saistīta ar olbaltumvielām.
Vairākumam eikariotu raksturīgs tipisks dzimumprocess - kodolu saplūšana, tam seko reduktīvā dalīšanās. Šūnu dalīšanās ir mitotiska un mejotiska.
Teorija par eikariotu simbiotisko izcelšanos tika neapstrīdami pierādīta un kļuva par vispārpieņemtu tikai pēdējās desmitgadēs, bet līdz tam zinātniskā sabiedrība ilgi atteicās to pieņemt.
Saites.
Prokarioti.
