Anglijas karaļi (IX gs.-patlaban)
Jaunā karaļa izraudzīšana. 24 stundu laikāpēc pēc iepriekšējā karaļa nāves tiek oficiāli pasludināts jaunais karalis Sv.Džeimsa baznīcā Londonā īpaša orgāna - Pievienošanās padomes priekšā. Tradicionāli pats jaunais monarhs šai ceremonijā nav klāt.
Kronēšanas ceremonija. Anglijas karaļi tiek kronēti Londonā, Vestminsteras abatijā. Vilhelms Iekarotājs pēc Anglijas karaļa Harolda II sakāves un nāves Hastingas kaujā 1066.gadā ieņēma galvaspilsētu Londonu, pilnībā iekaroja sakšu Angliju un 25.decembrī tika kronēts par Anglijas karali, kā pirmais no angļu karaļiem kronējoties 1066.gadā Vestminsteras abatijā Londonā - viņš ir šīs tradīcijas iedibinātājs.
Karaliskās ģimenes bagātība. Atbilstoši Forbes pētījumiem Anglijas karaliskās ģimenes - Vindzoru dzimtas kopējie īpašumi vērtējami ap 28 miljardi ASV dolāru lieli. Bez kopējiem īpašumiem katram karaļnama loceklim ir vēl savi personiskie īpašumi. Aģentūra Brand Finance aplēsusi, ka karaļnam ik gadu britu ekonomikai papildus nodrošinājis 2,7 miljardus ASV dolāru.
Kroņa īpašumus (Crown Estate) pārvalda neatkarīga direktoru padome Crown Estate Commissioners, kā lēmumus karaliene spēj ietekmēt tikai daļēji. Valdījumi nav ne atsavinšmi, ne pārdodami, tikai nododami tālāk nākamajam monarham. Šai uzņēmumā ir 450 darbinieku, ieskaitot direktoru padomi.
Nozīmīgākie nekustamie īepašumi - Bekingemas pils, kornvolashercogiste, Lankasteras hercogiste, Kensingtonas pils, un kroņa īpašumi Skotijā (Crown Estate Scotland). Ik gadus Anglijas monarhi saņem maksājuus no Īrijas kopš tie 1793.gadā atteicās no kroņa īpašumiem Īrijā.
Britu karaļi vēl joprojam ir oficiālie valsts galvas pusotrā desmitā pasaules valstu - Austrālijā, Jaunzēlandē, Kanādā u.c.
Magnuss Klēments Maksims (IV gs.). Britānijas valdnieks, laikam jau romiešu vietvaldis.
Arturs. Leģendārs senangļu karalis.
V gs. Anglijā iebruka un to iekaroja viena no ģermāņu ciltīm – sakši. Tad te nodibinājās vairākas anglosakšu valstiņas (Nortumbrija, Veseksa...?), katra ar saviem karaļiem.
VII gs. mūdienu Anglijas teritorijā bija izveidojušās 7 nozīmīgas anglosakšu karalistes - Veseksa, Saseksa, Eseksa, Kenta, Mercija, Austrumanglija un Nortumbrija. Uz to pamata, Veseksas karaļa Etelreda vadībā X gs. sākumā tika izveidota Anglijas karaliste ar vienu kopējo karali. Taču karaļa vara šai laikā bija vāja.
Veseksas karaļi.
Nortumbrijas karaļi.
Vallijas karaļi.
Levelīns. 1055.-1063.gadam karalis Harolds II komandējis angļu karaspēku kaujās pret Vallijas karali Levelīnu.
Etelreds (X gs. sāk.). Pirmais apvienotās Anglijas karalis.
Jellīdu jeb Knutīdu dinastija (1013.-?). Anglijas dāņu cilmes karaļi, pirmais par tādu tika kronēts Svens I Dakšubārda 1013.gadā. Knutīdu dinastijas pēdējo ķēniņu no varas padzina ap 1051.gadu sadumpojušies angļi ar ērlu Godvinu priekšgalā.
Svens I Dakšubārda (1013.~1000.g.).
Knuds Lielais (1018.-1035.g.).
Edvards Grēksūdzis (1042.~1051.g.).
Edward the Confessor.
Normāņu izcelsmes anglosakšu karalis no 1042. līdz ??? gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis ap 1003.gadu.
Tika izvēlēts tronim augstmaņu sanāksmē, kuri viņa personā centās atjaunot seno anglosakšu dinastiju un likvidēt dāņu valdīšanu valstī. Tomēr Edvards Grēksūdzis, ilgus gadus bija audzis Normandijā, ieradās Anglijā daudzskaitlīgas svītas pavadībā, kas sastāvēja no normaņu feodāļiem. Tie drīz vien aizņēma visus svarīgākos amatus galmā.
Neapmierinātība ar normaņu invāziju 1051.gadā izvērtās par atklātu sacelšanos pret Edvardu Grēksūdzi, kuras priekšgalā stājās viņa svainis Ērls Godvins no Veseksas. Viņš balstījās uz mazajiem un vidējiem zemes īpašniekiem (teniem), kā arī brīvajiem zemniekiem, un sacēlušie spanāca normaņu izdzīšanu no Anglijas. Valsts pārvalde faktiski pārgāja Godvinam, kas mira 1153.gadā, un viņa dēlam Haroldam II, ka, Godvins novēlēja troni.
Ērls Godvins no Veseksas (~1051.-1053.g.).
Dzīvesgājums. Neapmierinātība ar normaņu invāziju 1051.gadā izvērtās par atklātu sacelšanos pret Edvardu Grēksūdzi, kuras priekšgalā stājās viņa svainis Ērls Godvins no Veseksas. Viņš balstījās uz mazajiem un vidējiem zemes īpašniekiem (teniem), kā arī brīvajiem zemniekiem, un sacēlušies panāca normaņu izdzīšanu no Anglijas. Valsts pārvalde faktiski pārgāja Godvinam, kas mira 1153.gadā, un viņa dēlam Haroldam II, kam Godvins novēlēja troni.
Anglijas karaliene (pirms Harolda II).
Harolds II (1066.g.).
Anglijas normaņu karaļi (1066.-?). Dinastiju dibināja pirmais tās pārstāvis Vilhelms Iekarotājs, kas ieradās pāri Lamanšam no Normandijas un sakāva pēdējo anglosakšu karali Haroldu II. Sākot ar Vilhelmu turpmāk angļu karaļus kronēja Londonā, Vestmisteras abatijā. Tā kā pēc Indriķa I nāves nepalika likumīgu mantinieku, tad izcēlās 20 gadu ilgs pilsoņu karš - tā laikā pārsvarā valdīja Stefans, kara beigās tronī kāpa Indriķa I mazdēls Indriķis II.
Vilhelms Iekarotājs (1066.-1087.g.).
Indriķis I Izglītotais (~1120.g.).
Stefans.
Indriķis II (???).
Jānis Bezzemnieks (1199.-1216.g.).
Plantažēnu dinastija (1154.-1399.g.).
Indriķis III (1216.-1272.g.).
Edvards I (1272.–1307.g.).
Edvards II (1307.-1327.g.).
Edvards III (1327.–1377.g.).
Ričards II (1377.-1399.g.).
Lenkāsteru dinastija (1399.-1461.g.). Šī dinastija ir iepriekšējās Plantažēnu dinastijas atzarojums.
Indriķis IV (1399.-1413.g.).
Indriķis V (1413.-1422.g.).
Indriķis VI (1422.-1461.g.).
Jorku dianstija (1461.-1485.g.). Šī dinastija arī ir Plantažēnu dinastijas atzarojums.
Edvards IV (1461.-1470.g.).
Indriķis VI (1470.-1471.g.). Otro reizi.
Edvards IV (1471.-1483.g.). Otro reizi.
Ričards III (1483.-1485.g.).
Tjūdoru dinastija (1485.-1603.g.). Tā bija viena no divām dzimtām, kas beidzot bija uzvarējusi 30 gadu ilgajā Sarkanās un Baltās rozes karā.
Indriķis VII Tjūdors (1485.–1509.g.).
Indriķis VIII Zilbārdis (1509.-1547.g.).
Edvards VI (1547.-1553.g.).
Lēdija Džana Greja (1553.g.).
Marija I Tjūdore (1553.-1558.g.).
Elizabete I Tjūdore (1558.-1603.g.).
Stjuartu dinastija (1603.-1649.g.). Skotijā Stjuarti valdīja no 1371.-1714.g. 1603.gadā pēc Anglijas karalienes Elizabetes I nāves Skotija un Anglija vienojās, ka tajās valdīs viens un tas pats karalis vai karaliene. Taču citādi katra no valstīm dzīvoja savu dzīvi, katrai bija savs parlaments un valdība. Par pirmo tādu kopējo Lielbritānijas karali kļuva Skotijas karalis Jēkabs VI - kopējā Anglijas un Skotijas tronī viņu sāka dēvēt par Džeimsu I. Nākamajam un pēdējam Stjuartu dinastijas karalim Kārlim I publiski nocirta galvu un ar to Stjuartu dinastijas valdīšana uz laiku beidzās.
Džeimss I (1603.-1625.g.). Tas pats skotu karalis Jēkabs VI.
Kārlis I (1625.-1649.g.).
Olivers Kromvels (1649.-1658.g.). Līdz ar karaļa Kārļa I sodīšanu Stjuartu dinastijas valdīšana izbeidzās, to pārņēma Kromvela valdība un karaļu vara atjaunojās tikai 1660.gadā. Stjuartu dzimtas karaļa ģimene devās bēgļu gaitās uz Holandi.
Juku periods (1658.-1660.g.).
Stjuartu dinastija (1660.-1714.g.) otru reizi. Pēc Kromvela 1657.gadā un viņa dēla Ričarda atteikšanās no troņa, pie valdīšanas Anglijā atgriezās Stjuarti. Tiem izdevās atjaunot savu valdīšanu Anglijā, uz ko tie aicināja savā Bredas deklarācijā. Par godu karaļa Kārļa I galvas nociršanai 1949.gada 30.janvārī pēc Stjuartu nama restaurācijas 1661.gadā šai dienā notika trīs parlamenta līderu - t.sk. O.Kromvela, mirstīgo atlieku ekshumācija un dekapitācija.
Kārlis II (1660.-1685.g.).
Džeimss II (1685.-1688.g.).
Viljams III un Marija II (1688.-1702.g.).
1701.gadā Anglijā tika pieņemts jauns likums, kas noteica troņa mantošanas kārtību - tas novērsa iespēju, ka pie varas nonākušais monarhs varētu būt katolis.
Anna (1702.-1714.g.).
Hanoveru dinastija (1714.-1901.g.). Dinastijas sākumposmu dēvē par "Četru Džordžu periodu" jo laikā no 1714.-1830.gadam valdīja 4 karaļi ar vārdu "Džordžs."
Džordžs I (1714.-1727.g.).
Džordžs II (1727.-1760.g.).
Džordžs III (1760.-1820.g.).
Džordžs IV (1820.-1830.g.).
Viljams IV ( 1830.-1837.g.).
Viktorija (1837.-1901.g.).
Vindzoru dinastija (no 1901.g.). Līdz 1901.gadam to sauc par Sakšu-Koburgu un Gotas dinastiju.
Edvards VII (1901.-1910.g.).
Džordžs V (1910.-1936.g.).
Edvards VIII (1936.g.).
Džordžs VI (1936.–1952.g.).
Elizabete II (1952.-2022.g.).
Kārlis III (2022.g.-patlaban).
Kaut kur ir jāliek Indriķis XVIII (???).
Atradumi.
Portrets. Tas atrodas Liverpūlē Volkera mākslas galerijā un pārstāv tā dēvēto Holbeina mākslas skolu.
Saites.
Anglija.
Lielbritānija.
Angļi.
