Harolds II (1066.g.)
Harold II.
Anglijas karalis 1066.gadā, ko gāza normaņu iebrucēji.
Radniecība. Tēvs - Ērls Godvins no Veseksas, mira 1053.gadā un novēlēja troni Haroldam II (???).
Harolds II - Anglijas karalienes brālis.
Dzīvesgājums. Dzimis 1020.gadā.
1055.-1063.gadam komandējis angļu karaspēku kaujās pret Vallijas karali Levelīnu.
Kāpšana tronī. Mirstošais Anglijas karalis bija novēlējis troni Normandijas Vilhelmam. Arī Harolds II apsolīja Normandijas hercogam Vilhelmam palīdzēt iegūt Anglijas kroni, taču solījumu neturēja. Pēc tēva nāves vietējie feodāļi ar steigu 1066.gadā par karali kronēja Haraldu II.
Normaņu iebrukums. Kad par to uzzināja Normandijas Vilhelms, tad tas pieteica Anglijai karu. Viņš savāca gandrīz 10 000 vīru lielu karaspēku. Cīnīties viņa pusē izteica vēlēšanos visi Normandijas un daļa franču bruņinieku. Gaidāmā kara raksturs rādījās būt iekarojošs, tādēļ daudzi cerēja uz brangu laupījumu. Vilhelma karagājienu svētīja arī Romas pāvests.
Tādejādi Normandijas Vilhelma armija no 600 lieliem kuģiem un 1000 maziem kuģiem izsēdās krastā Anglijas dienvidos. Šai desanta operācijai bija sava vājā vieta - nelielie kuģi, kuros veda zirgus, bija slikti vadāmi un tātad bija viegls mērķis pretiniekam. Harolds II pat plānoja uzbrukt šiem transportiem jau jūrā un nogremdēt kopā ar zirgiem, taču tobrīd ziemeļos izcēlās vikingi un Haroldam II nācās doties turpu atvairīt sirojumu.
Harolda II cīņa ar vīkingiem. Vīkingi, izceļoties malā Anglijas ziemeļos šādā brīdī, neviļus nospēlēja visai lielu lomu Vilhelma Iekarotāja karagājiena atbalstīšanā. Harolds II sakāva vīkingus Norvēģijas karaļa Haralda III Skarbā vadībā kaujā pie Jorkas, pie kam norvēģu karalis šai kaujā gāja bojā. Šis vīkingu karagājiens tiek uzskatīts par vīkingu laikmeta beigām Eiropā.
Tikai tad Harolds II varēja pievērsties cīņai ar Vilhelmu iekarotāju, bet dārgais laiks jau bija zaudēts.
Cīņa ar Vilhelmu Iekarotāju. Sakāvis vikingus, viņš paspēja atgriezties brīdī, kad normaņi cēlās krastā jau Anglijas pusē. Harolds atstāja nelielu garnizonu (Jorkā?), bet pats devās pretim Vilhelmam. Vairākas nedēļas viņa karaspēks katru dienu veica garus pārgājienus, tā ka tas bija visai izvārdzis.
Normaņu karaspēks sastāvēja no lokašāvējiem un bruņinieku kavalērijas. Bez tam kopā ar normaņu armiju ieradās arī kalēji, namdari un strādnieki. Normaņi kuģos bija atveduši trīs lielus koka cietokšņus, kurus izkrāva un uzreiz savāca turpat krastā. Tos izmantoja kā provianta noliktavas un karavadoņu mītnes.
Hastingas kauja. Harolds II atveda savu karaspēku pie normaņu nometnes, viņa rīcībā esošais karaspēks bija krietni mazāks par iebrucējiem. Daļai karavīru pat nebija metāla zobenu un tie cīnījās ar akmens cirvjiem. Šādā situācijā angļiem būtu labāk pieturēties pie aizsardzības taktikas, netiekoties ar uzbrucējiem atklātā kaujā un pakāpeniski izvārdzināt pretinieku. Taču Harolds II neieklausījās padomos un anglosakšu armija devās uz Hastingas pilsētu Saseksas grāfistē, kur atradās normaņi, un ieņēma aizsardzības pozīcijas uz pakalniem. Anglosakšu armijas galvenais spēks bija brīvie zemnieki, bruņoti ar pīķiem un cirvjiem. Lielie zemes īpašniek necīnījāsi kopā ar karali pret iebrucējiem. Harolda II karaspēks pielietoja romiešu taktiku - pakalnā uzbūvēja zemes valni un to nocietināja. Karaspēks pats izvietojās falangā vaļņa priekšpusē.
Savukārt normaņu karaspēks izvēlējās "triju līniju" taktiku. Lai pastiprinātu spiedienu uz pretinieku, katra nākamā līnija bija stiprāka par iepriekšējo. Pirmajā līnijā atradās bruņinieki un algotņi. Otrajā līnijā Vilhelms nolika savus sabiedrotos, bet trešajā - normaņu karavīru izlasi, ko vadīja pats. Bez tam normaņi lielas cerības lika uz kavalēriju un to rindās bija arī loka šāvēji.
Vilhelms sāka kauju ar loka šāvēju bultu šaušanu. Tomēr daudzās bultas aizturēja zemes valnis un anglosakšiem zaudējumu nebija. Tad Vilhelms pavēlēja loka šāvējiem šaut pāri valnim, lai bultas kristu uz angļu kareivjiem no augšas. Šis manevrs normaņiem atnesa veiksmi un anglosakšu vidū daudzi tapa ievainoti. Pašam Haroldam II ar bultu izšāva aci, tomēr viņš palika un komandēja kauju.
Anglosakši, kas bija nostiprinājušies uz pakalna, izmantojot vetējo reljefu atsita divus normandiešu uzbrukumus. Tad Vilhelms izmantoja viltību - izlikās, ka atkāpjas un izmānīja Harolda II karavīrus līdzenumā. Dzelzs bruņās tērptie bruņinieki uz zirgiem ielenca viegli bruņotos zemniekus un tos sakapāja. Bojā gāja arī karalis Harolds II ar savu nelielo jātnieku vienību. Ilgu laiku uzskatīja,ka karaļa nāves cēonis bijusi acī iešautā bulta, bet mūsdienās tā vairs neuzskata.
Šīs anglosakšu armijas sakāves rezultātā visa Britānija nonāca normaņu varā.
