Vilhelms Iekarotājs (1066.-1087.g.)
William the Conqueror.
Normandijas hercogs, Anglijas iekarotājs un pirmais apvienotās Anglijas karalis.
Radniecība. Viņš nebija aristokrātiskas izcelšanās, dzimis ārlaulībā.
Tēvs - Normandijas hercogs Roberts I Velns.
Māte - ādu amatnieka Arleta meita.
Vecākais dēls - Roberts Karto (Robert Curthose).
Dzīvesgājums. Dzimis 1028.gadā.
Mirstošais Anglijas karalis bija novēlējis troni Normandijas Vilhelmam. Arī Harolds II apsolīja Normandijas hercogam Vilhelmam palīdzēt iegūt Anglijas kroni, taču solījumu neturēja. Pēc iepriekšējā karaļa nāves vietējie feodāļi ar steigu 1066.gadā par karali kronēja Haraldu II.
Britānijas karagājiens (1066.g.). Kad par to uzzināja Normandijas Vilhelms, tad tas pieteica Anglijai karu. Viņš savāca gandrīz 10 000 vīru lielu karaspēku. Cīnīties viņa pusē izteica vēlēšanos visi Normandijas un daļa franču bruņinieku. Gaidāmā kara raksturs rādījās būt iekarojošs, tādēļ daudzi cerēja uz brangu laupījumu. Vilhelma karagājienu svētīja arī Romas pāvests.
Tādejādi Normandijas Vilhelma armija no 600 lieliem kuģiem un 1000 maziem kuģiem izsēdās krastā Anglijas dienvidos. Šai desanta operācijai bija sava vājā vieta - nelielie kuģi, kuros veda zirgus, bija slikti vadāmi un tātad bija viegls mērķis pretiniekam. Harolds II pat plānoja uzbrukt šiem transportiem jau jūrā un nogremdēt kopā ar zirgiem, taču tobrīd ziemeļos izcēlās vikingi un Haroldam II nācās doties turpu atvairīt sirojumu. Sakāvis vikingus, viņš paspēja atgriezties brīdī, kad normaņicēlās krastā jau Anglijas pusē.
Normaņu karaspēks sastāvēja no lokašāvējiem un bruņinieku kavalērijas. Bez tam kopā ar normaņu armiju ieradās arī kalēji, namdari un strādnieki. Normaņi kuģos bija atveduši trīs lielus koka cietokšņus, kurus izkrāva un uzreiz savāca turpat krastā. Tos izmantoja kā provianta noliktavas un karavadoņu mītnes.
Hastingas kauja. Harolds II atveda savu karaspēku pie normaņu nometnes, viņa rīcībā esošais karaspēks bija krietni mazāks par iebrucējiem. Daļai karavīru pat nebija metāla zobenu un tie cīnījās ar akmens cirvjiem. Šādā situācijā angļiem būtu labāk pieturēties pie aizsardzības taktikas, netiekoties ar uzbrucējiem atklātā kaujā un pakāpeniski izvārdzināt pretinieku. Taču Harolds II neieklausījās padomos un anglosakšu armija devās uz Hastingas pilsētu Saseksas grāfistē, kur atradās normaņi, un ieņēma aizsardzības pozīcijas uz pakalniem. Anglosakšu armijas galvenais spēks bija brīvie zemnieki, bruņoti ar pīķiem un cirvjiem. Lielie zemes īpašniek necīnījāsi kopā ar karali pret iebrucējiem. Harolda II karaspēks pielietoja romiešu taktiku - pakalnā uzbūvēja zemes valni un to nocietināja. Karaspēks pats izvietojās falangā vaļņa priekšpusē.
Savukārt normaņu karaspēks izvēlējās "triju līniju" taktiku. Lai pastiprinātu spiedienu uz pretinieku, katra nākamā līnija bija stiprāka par iepriekšējo. Pirmajā līnijā atradās bruņinieki un algotņi. Otrajā līnijā Vilhelms nolika savus sabiedrotos, bet trešajā - normaņu karavīru izlasi, ko vadīja pats. Bez tam normaņi lielas cerības lika uz kavalēriju un to rindās bija arī loka šāvēji.
Vilhelms sāka kauju ar loka šāvēju bultu šaušanu. Tomēr daudzās bultas aizturēja zemes valnis un anglosakšiem zaudējumu nebija. Tad Vilhelms pavēlēja loka šāvējiem šaut pāri valnim, lai bultas kristu uz angļu kareivjiem no augšas. Šis manevrs normaņiem atnesa veiksmi un anglosakšu vidū daudzi tapa ievainoti. Pašam Haroldam II ar bultu izšāva aci, tomēr viņš palika un komandēja kauju.
Anglosakši, kas bija nostiprinājušies uz pakalna, izmantojot vetējo reljefu atsita divus normandiešu uzbrukumus. Tad Vilhelms izmantoja viltību - izlikās, ka atkāpjas un izmānīja Harolda II karavīrus līdzenumā. Dzelzs bruņās tērptie bruņinieki uz zirgiem ielenca viegli bruņotos zemniekus un tos sakapāja. Bojā gāja arī karalis Harolds II ar savu nelielo jātnieku vienību.
Šīs anglosakšu armijas sakāves rezultātā visa Britānija nonāca normaņu varā.
Valsts liktenis bija izšķirts. Vilhelms ieņēma galvaspilsētu Londonu, pilnībā iekaroja sakšu Angliju un 25.decembrī tika kronēts par Anglijas karali, kā pirmais no angļu karaļiem kronējoties 1066.gadā Vestminsteras abatijā Londonā (viņš ir šīs tradīcijas iedibinātājs). Kā nekā divi citi pretendenti uz Anglijas kroni bija miruši- iepriekšējais Anglijas karalis Harolds II un Norvēģijas karalis HaraldsIII Skarbais (to kaujā pie Jorkas bijanogalējis Harolds II). Par to saņēma iesauku „Iekarotājs.” Sešus gadus pēc tam viņš veda karu ar dumpīgajiem anglosakšu zemniekiem, īpaši Anglijas ziemeļos, kas to vien darīja kāsacēlās pret jauno varu.
Vilhelma pasākumi Anglijas pārveidošanā. Vilhelms Iekarotājs atnesa viduslaiku Anglijā feodālo sistēmu, atņēma zemi daļai vietējo feodāļu un sadalīja to saviem bruņiniekiem. Visi Anglijas feodāļi kļuva par viņa vasaļiem – piedalījās viņa rīkotos karagājienos un maksāja meslus. Izmantojot iekarotāja tiesības, Vilhelms paņēma sev 1/7 Anglijas zemju un kļuva par lielāko zemes īpašnieku valstī. Viņš guva lielus ieņēmumus no zemēm Anglijā un Francijā. Viņš ieviesa jaunu nodokļu sistēmu.
Pavēlēja veikt visu Anglijas zemju un iedzīvotāju skaitīšanu, lai padarītu tos par dzimtļaudīm.
Līdz ar Vilhelma Iekarotāja pārveidojumiem Anglijā nodibinājās centralizēta valsts ar stipru karaļa varu. kopā ar saviem atbalstītājiem sacēla Anglijā daudz piļu, lai nostiprinātu savu varu.
Viņa valdīšanas laikā ap 1078.gadu uzbūvēts Londonas Tauers.
Vilhelma nāve. Ar laiku karalis kļuvis tik resns, ka viņu vairs nespējis noturēt mugurā neviens zirgs. Tādēļ viņš mēģinājis notievēt, aizstājot pārtiku ar alkoholu. Tā arī gadījās, ka dzērumā kāda kārtējā karagājiena laikā 1087.gadā Vilhelms kritis no zirga un lauzis kaklu.
Atradumi.
Tepiķis ar izšūtu Vilhelma karagājienu uz Angliju. XI gs.
