Ričards III (1483.-1485.g.)
Biogrāfija. Tiek uzskatīts par bēdīgi slavenu ļaundari. Pēdējais Plantažēnu dinastijas Jorku atzara Anglijas karalis.
Ap 1461.gadu Sarkanās un Baltās Rozes karā cīnījās pret Eduardu IV.
Iekšpolitika. Ieviesa drošības naudu un izveidoja juridiskās palīdzības sistēmu.
Nāve. Gāja bojā Bosvērtas kaujā 1485.gadā. Ričarda III līķis pēc nāves kails un asiņains tika vadāts pa pilsētas ielām, bet pēc tam to apraka neiezīmētā kapā Lesteras pilsētas Greifraiersas abatijā.
Pēc Ričarda III nāves par karali tika kronēts pirmais Tjūdoru dinastijas karalis Indriķis VII. Tjūdoru dinastijas monarhi ar Viljama Šekspīra un citu dramaturgu palīdzību radīja iespaidu par Ričardu III kā kuprainu un varaskāru ļaundari.
Avoti.
Attēli. Vēsturniekiem nav zināms neviens Ričarda III attēls no viņa vēsturiskā laika. Tikai tādi, kas radīti jau pēc viņa nāves, un kuros tas tēlots kā neglītenis.
Atradumi.
Apbedījums. 2012.gada septembrī britu arheologi paziņoja, ka uzgājuši Ričarda III mirstīgās atliekas Lesterā (Anglija) zem autostāvietas. Lesteras universitāte paziņojusi, ka konstatēta DNS atbilstība starp atrastajām atliekām un 17.paaudzes karaļa pēcteci - Kanādā dzimušu namdari Maiklu Ibsenu. Atrastajā ķermenī bija 10 ievainojumi - 8 galvaskausā un 2 pārājā ķermenī.
Sejas rekonstrukcija. 2012.gada februāra sākumā britu zinātnieki paziņoja par Ričarda III sejas restaurāciju. paveiktais darbs liecināja par itin glītu vīrieti, kam nebija nekā kopīga ar vēlākā laikā attēloto neglīteni.
Nospiedums civilizācijā.
"Ričards III." Šekspīra luga.
Saites.
Angļu karaļi (?-šodien).
