Džeimss II (1685.-1688.g.)
Otrais Anglijas,Skotijas un Īrijas karalis atjaunotajā skotu Stjuartu dinastijā no 1685.-1688.gadam, Skotijā saukts par karali Džeimsu VII.
Radniecība. Tēvs - Kārlis I, tā otrais dēls.
Vecākais brālis - Kārlis II.
Meita - Mērija, vēlāk holandiešu karaliene Mērija II.
Dzīvesgājums. Jorkas hercoga tituls no 1634.gada.
Dzimis 1633.gada 14.oktobrī.
1648.-1660.gados, kad risinājās Angļu buržuāziskā revolūcija, atradās trimdā. Kromvela valdīšanas laikā kopā ar karalisko ģimeni devās bēgļu gaitās uz Holandi. Dienēja franču, vēlāk spāņu armijā.
Atgriezās Anglijā pēc restaurācijas un komandēja Anglijas floti karos ar Holandi.
1672.gadā pārgāja katoļticībā, ar ko izsauca parlamenta opozīcijas neapmierinātību.
1673.gadā saskaņā ar "Zvēresta aktu" tam likvidēja visus valsts amatus.
1679.gadā parlamentā tika apspriests jautājums par viņa troņa mantošanas tiesību atņemšanu.
Valdīšana. Kļuva par Anglijas karali 1685.gadā pēc Čārlza II nāves.
Realizēja feodālās reakcijas, absolūtisma stiprināšanas un katoļu baznīcas pozīciju nostiprināšanas politiku.
1685.gadā atlaida parlamentu un valdīja vienpersoniski.
1687.gada aprīlī pieņēma "Deklarāciju par reliģisko iecietību," kas pavēra ceļu uz katolicisma padarīšanu par Anglijas valsts reliģiju. Visos svarīgākajos posteņos anglikāņus nomainīja ar katoļiem.
Galu galā Džeimsa II politika noveda pie visu opozīcijas spēku konsolidācijas valstī, kas 1688.gada 30.jūnijā piedāvāja Anglijas troni ieņemt Džeimsa II svainim Orānijas Vilhelmam, ar ieganstu "protestantisma aizsardzībai" 1688.gada 5.novembrī Vilhelms izsēdās malā Anglijā, bet decembrī Džeimss II bēga uz Franciju - sk. "Slavenā revolūcija." Troni ieņēma Orānijas Vilhelms, bet karaļa (Džeimsa II???) sieva un meita tika pasludinātas par līdzvaldītājām.
Viņa piekritēji, saukti par jakobītiem, gan mēģināja karali atgriezt tronī un 1689.gadā Džeimss II mēģināja atgūt troni, izsēžoties malā Īrijā, taču 1690.gadā tika sakauts un pēc tam dzīvoja Francijā.
Miris 1701.gada 5.septembrī.