Edvards III (1327.–1377.g.)
Edward III.
Plantažēnu dinastijas Anglijas karalis no 1327. līdz 1377.gadam.
Radniecība. Vectēvs - Filips IV, Francijas karalis.
Tēvs - Edvards II, iepriekšējais karalis.
Pa mātes līniju Francijas karaļa Filipa IV Skaistā mazdēls.
Vecākais dēls - Edvards, Velsas princis. Mēdza tikt dēvēts arī par "Melno princi" (Black prince), domājams, dēļ tā melno bruņu krāsas. Dzimis 1330.gada 15.jūnijā. Viens no slavenākajiem Simtgadu kara (1337.-1453.g.) pirmā posma angļu karavadoņiem. Kļuva slavens ar aktīvo dalību kaujā pie Kresī (1346.g.), Puatjē (1356.g.), kas beidzās ar angļu uzvaru. 1355.gadā Melnā prinča karaspēks izlaupīja Akvitāniju. No 1362.-1372.gadam bija Akvitānijas valdnieks ar Akvitānijas prinča titulu. Angļu karaspēka naudas nodevas, laupīšanas un vardarbība izsauca vietējo iedzīvotāju spīvu pretestību. 1371.gada janvārī Melnais princis atgriezās Anglijā un 1372.gada beigās oficiāli atteicās no Akvitānijas prinča titula.
Cits dēls - Džons Gonts, nodeva tam faktisko varu savas valdīšanas beigu posmā.
/687572-1496760952.jpg)
Dzīvesgājums. Dzimis 1312.gada 13.novembrī.
Valsts viņa laikā bija piedzīvojusi smagus pārbaudījumus. Aizsāka ilgstošu karu pret Franciju, kas vēlāk ieguva Simtgadu kara nosaukumu, bija jāpārdzīvo mēra epidēmija, kas izsauca lielus ekonomiskos sarežģījumus.
Valdīšanas sākums. Kāpa tronī 1327.gadā. Pirmajos Edvarda III varas gados visa vara bija koncentrēta karalienes-atraitnes Izabellas un tās favorīta Mortimera rokās.
Patstāvīgi sāka valdīt no 1330.gada, kad apsūdzēja Mortimeru varas uzurpācijā un lika sodīt ar nāvi, bet māti atstūma no valsts pārvaldes.
Simtgadu kara aizsākšana (1337.g.). Izmantodams to, ka Francijā izbeidzās Kāpetingu dinastija, un to, ka pa mātes līniju ir Francijas karaļa Filipa IV Skaistā mazdēls, izvirzīja pretenzijas uz Francijas troni, kas aizsāka Simtgadu karu (1337.-1453.g.), jo 1337.gadā pieteica Francijai karu.
Pēc 1348.gada mēra, kas radīja paaugstinātu darba roku pieprasījumu un zināmu darba samaksas pieaugumu, Edvards III feodāļu interesēs izdeva virkni likumu, kas bija domāti piespiedu piesaistīšanu darbam par samaksu, kas eksistēja līdz mērim, tādas personas, kam nebija iztikas līdzekļu (ordonanse 1349., statūti 1351., 1361., 1388.).
1348.gada 23.aprīlī, slavinot Dievu, Svēto jaunavu un Svēto mocekli, dibinājis Britu impērijas augstāko apbalvojumu - Bikšu lentas ordeni, kas tagad ir arī visvecākais bruņniecības ordenis pasaulē.
Cenšoties pakļaut angļu baznīcu karaļa varai, 1353.gadā aizliedza angļu pavalstnieku lietu pārnešanu uz pāvesta kūriju, un atteicās izmaksāt pāvestam vairākas naudas nodevas.
Nodokļu pieaugums 60.gadu beigās, militāras neveiksmes u.c. notikumi ārkārtīgi saasināja sociālās pretrunas valstī un sāka izsaukt neapmierinātību arī no parlamenta puses, kas līdz šim laikam nemainīgi atbalstīja karaļa politiku. 1371.gadā novārgušais karalis visas valsts lietas faktiski nodeva savam dēlam Džonam Gontam.
Situācija valstī karaļa valdīšanas beigās pasliktinājās. Tam par cēloni bija Simtagdu kara aizsākšana, un mēra epidēmija, kas paņēma ap 1/3 Anglijas iedzīvotāju dzīvības. Stipri sāka trūkt darbaspēka, cēlās produktu cenas un tas izraisīja ekonomisko krīzi. Domājams, Edvarda valdīšanas beigu posmā tikai karaļa personiskā autoritāte aizkavēja nemieru uzliesmošanu, kas izpaudās tikai pēc viņa nāves - Vota Tailera sacelšanās 1381.gadā.
Mira 1377.gadā.
Saites.
Anglijas karaļi (?-šodien).
Simtgadu karš (1337.-1453.g.).
