Veseksas karaļi (VII-X gs.sāk.)
V gs. Anglijā iebruka un to iekaroja viena no ģermāņu ciltīm – sakši. VII gs. mūdienu Anglijas teritorijā bija izveidojušās 7 nozīmīgas anglosakšu karalistes - Veseksa, Saseksa, Eseksa, Kenta, Mercija, Austrumanglija un Nortumbrija.
Veseksas karaļi.
Egberts (~825.g.). 825.gadā Eseksas karalisti iekaroja Vesekasas valsts karalis Egberts.
Alfrēds Lielais (849.-901.g.).
Dzīvesgājums. Anglosakšu karalistes Veseksas karalis no 871.–901.gadam.
Vīkingu pagānu armija 13 gadu laikā pakļāva Austrumangliju un dienvidu Nortumbriju, veica lielus postījumus. 877.gadā Veseksas karaliste bija vienīgā anglosakšu karaļvalsts, kas izrādīja organizētu pretošanos. Šo pagānu iebrukumu apturēja Alfrēds Lielais ar savu armiju kaujā pie Edingtonas. Kauja noveda pie Vedmoras miera noslēgšanas - saskaņā ar to viens no vīkingu karavadoņiem Hutrums piekrita kristīties, pieņemt anglosakšu vārdu un kļūt par Alfrēda krustdēlu. Par apmaiņu oficiālo robežu novilka starp sakšu un vīkingu zemēm. Vīkingu klātbūtnes pazīmes vēl joprojām jaušamas normaņu vietvārdos Anglijas ZR.
Apvienoja dažas blakus esošas anglosakšu karalistes. 888.gadā sakāva dāņus un noslēdza ar tiem miera līgumu, atdodams viņiem Anglijas ZA daļu.
Ar juristu palīdzību sastādīja pirmos rakstītos Anglijas likums un tiesu kārtības nosacījumus. Izveidoja iekšēji stipru un vienotu valsti.
Sūtīja ziedojumus kristiešu svētvietām uz tagadējo Keralas pavalsti Indijā.
Etelreds (X gs.sāk.). Pēdējais no Veseksas karaļiem, kas Uz 7 anglosakšu valstiņu pamata izveidoja Anglijas karalisti ar vienu kopējo karali. Lai gan karaļa vara bija vāja, tomēr tās bija sadrumstalotības beigas un vienotās Britu valsts sākums.
Saites.
Veseksas karaliste.
Angļu karaļi (?-tagad).
