Artūrs
Arī Artuss.
Leģendārs pēcromiešu laika angļu karalis, centrālā persona teiksmu ciklā par apaļā galda bruņiniekiem.
Radniecība. Māte - feja Morgana.
Dzīvesgājums. Neeksistē neviena rakstiska laikabiedra liecība, kurā viņš būtu minēts kā vēsturiska persona. Pirmoreiz viņa vārds minēts ap 890.g. abata Nenija tekstā. Tajā aprakstīti karaļa 12 karagājieni, kā arī gājiens uz Jeruzālemi. Taču tā īstenība ir apšaubāma.
Vēlāk viņa vārds parādās X gadsimta „Velsas annālēs” saistībā ar kauju pie Badona kalna, kad briti sakāva sakšus. Šai hronikā ietverta arī pasāža par „kauju pie Kamlanas, kurā Artūrs un Mordreds tika nogalināti.”
Monmutas Halfrīda „Britānijas karaļu vēsturē” minēti visi galvenie karaļa biogrāfiskie notikumi: burvja Merlina audzināšana, maģiskais zobens Eskalibūrs, Artūra iecelšana par karali agrā jaunībā, Apaļā galda izveidošana un neskaitāmas viņa izcīnītās kaujas.
Vēlākās klosteru leģendas no XII gs. apgalvo, ka karalis Artūrs ticis nāvīgi ievainots kaujā pie Kamlānas (Kamelotas?). Tad feja Morgana pārnesusi viņu uz Glāstonberijas klosteri (Anglijas-Skotijas robežas tuvumā), ko asociē ar Avalonu.
Kamelota. Viņa valsts Kamelota izveidojās pēc romiešu kundzības, kad salā beidzās juku laiki, un tā spēja atvairīt anglosakšu uzbrukumus. Leģenda vēsta, ka lielas cerības tika liktas uz Svētā Grāla atrašanu, kuru meklēt devās Apaļā galda bruņinieki, taču bez rezultātiem. Galu galā karaļvalsts sabruka no sakšu spiediena.
Karaļa nāve. Pats karalis gāja bojā no sava brāļadēla rokas.
Hipotēzes. Profesors Džefrijs Ešs ir pamatojis domu, ka karalis Artūrs dzīvojis V gs., viņa vārds bijis Riotims, cīnījies pret rietumgotiem un tad ap 470.gaidu pagaisis vēstures miglā.
Britu vēsturnieks Džons Metjūss apgalvo, ka Artūrs bijis romiešu karotājs vārdā Lūcijs Artorijs Kasts. Viduslaiku nostāsti liecina, ka viņš vadījis britus cīņā pret sakšu iebrucējiem VI gs. sākumā un ticis apglabāds Podstranā (mazpilsēta Horvātijā, 400 km no Zagrebas). Tuvīnajā Sv.Martina baznīcā atrodas romiešu ģenerāļa Lūcija sarkofāga kopija. Tā oriģināls nodots zinātniekiem oglekļa analīzes veikšanai.
Saistība ar rūķiem. Īru leģendas teic, ka karaļa Artūra māte bijusi feja. Viņa leģendārais zobens Eskalibūrs ticis izkalts „mazās tautiņas” pazemes valstī Avalonā.
Aplūkojamie objekti.
Apbedījums Glāstonberijas abatijā. Domājams - viltojums.
Tindželas pils. Karaļa Artūra pils, tagad drupās.
Vinčestera. Te aplūkojama pils Lielā zāle un Apaļais galds, ap kuru, saskaņā ar leģendām, apspriedušies karaļa Artūra bruņinieki.
Avoti.
Abata Nenija teksts – ap 980.gadu.
„Velsas annāles” - X gs.
Monmutas Halfrīda „Britānijas karaļu vēsture” – XI gs.
Nostāsti.
Saites.
Angļu karaļi (?-tagad).
