Aliens

Profesors: Betlēmes zvaigzne bija ārkārtīgi reta planētu konstelācija

Viens no Jēzus piedzimšanas leģendas pazīstamākajiem motīviem saistās ar kādu neparastu zvaigzni, kura, kā stāsta Mateja evaņģēlijs, esot parādījusies austrumu gudrajiem vīriem (magiem, zoroastriešu priesteriem-astrologiem) jeb citā versijā, ķēniņiem, pavēstot par jauna Jūdu ķēniņa piedzimšanu. Austrumu gudrie devušies uz Jeruzālemi, lai godinātu jaunpiedzimušo, taču nonākot valdnieka Hēroda namā, uzzinājuši, ka, pretēji gaidītajam, nekāda dēla tam nav piedzimis. Ceļinieki apjukuši, taču brīnumainā zvaigzne tiem atkal parādījusies, aizvedot tieši līdz Jāzepa un Marijas namam Betlēmē.

Jau kopš apgaismības laikmeta teologi, astrologi un astronomi daudz sprieduši par to, kas gan varēja būt bijusi šī neparastā zvaigzne, racionāla vai iracionāla parādība (ja izslēdzam iespējamību, ka sava stāsta dramatizācijai to izdomājis evaņģēlists Matejs) un, ja racionāla, astronomiska, tad kad tā notikusi un kā to skaidrot?

Laika gaitā izdalījušās trīs galvenās versijas, atbilstoši kurām par Betlēmes zvaigzni sauktā debesu parādība bijusi vai nu t.s. planētu parāde, pārnovas uzliesmojums vai arī komēta. Astronomi aprēķinājuši arī virkni iespējamos Betlēmes zvaigznes novērošanas datumus, lielākā daļa no kuriem iekrīt laikā no 12. līdz 2.g.pmē. Savu versiju par Jēzus piedzimšanu vēstījušo Betlēmes zvaigzni nesen izteicis vēl viens zinātnieks – Notrdeimas universitātes (ASV) Zinātnes koledžas teorētiskās astrofizikas un kosmoloģijas profesors Grants Metjū (Grant Mathews).

Atbilstoši Metjū aprēķiniem un pētījumiem, persiešu ugunspielūdzēju priesterus, magus, doties uz austrumiem pamudinājusi ārkārtīgi reta, 6.gadā pirms mūsu ēras notikusi planētu konstelācija. Tās ietvaros Auna zvaigznājā nostājusies Saule, Jupiters, Mēness un Saturns, Venēra atradusies nākamajā zodiaka “mājā” - Zivīs, bet Merkurs un Marss atradušies pretējā pusē – Vērša zvaigznājā. Tolaik Auna zvaigznājā vēl atradies arī astroloģiski nozīmīgais pavasara saulstāvju - ekvinokcijas punkts. (Viens no diviem punktiem, kur ekliptika šķērso debesu ekvatoru. Lai arī, sekojot vēsturiskai tradīcijai, pavasara punktu joprojām sauc par Auna “zīmi,” reāli marta ekvinokcijas punkts precesijas rezultātā tagad ir pārvietojies uz Zivju un Ūdensvīra zvaigznāju robežu.) Šis izkārtojums, Metjū stāsta, bija astroloģiski ļoti nozīmīgs. Jupitera un Mēness klātbūtne liecināja, ka piedzimis valdnieks ar īpašu likteni, Saturns simbolizēja dzīvības spēkus, tāda paša nozīme ir arī pavasara punktam. Savukārt tas, ka visa šī kombinācija bija vērojama Auna zvaigznājā, norādījis, ka jaundzimušais valdnieks esot jāmeklē Jūdejā. Metjū aprēķinājis, ka līdz nākamajai reizei, kad Tuvo Austrumu debesīs būs vērojama līdzīga aina, jāgaida ne vairāk un ne mazāk kā 16 000 gadu. Un arī tad pavasara punkts neatradīsies Auna zvaigznājā – precīza Betlēmes zvaigznes notikuma atkārtošanās sagaidāma tikai pēc 500 000 gadiem...

Avoti:
news.nd.edu
en.wikipedia.org/wiki/Star_of_Bethlehem

© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.