Bētleme
"Maizes māja."
Pilsēta, kurā, saskaņā ar kristīgo mitoloģiju, dzimis Jēzus.
Atrašanās vieta. Palestīnas autonomija, augstienē uz dienvidiem no Jeruzālemes.
Vēsture. Bētleme kā pilsēta eksistējusi jau VIII-VII gs. pmē., par ko liecina uziets nodokļu zīmodziņš. Tomēr tā bijusi tik maza, ka nav uzskaitīta Jūdas cilts pilsetu kopējā sarakstā.
Vecajā derībā Bētleme pieminēta kā pilsēta, kurā apglabāta jūdu tautas radītāja Rāhele. Bētlemē vāca miežu vārpas Ruta, kad to pamanīja bagātais radinieks Vozs un apņēma par sievu. No laulības ar Rutu Moābieti parādījās pasaulē Dāvida vectēvs - tā pagāniete kļuva par vienu no Jēzus Krietus sencēm.
Bētlemē piedzima jūdu ķēniņš un pravietis, kā arī psalmu autors Dāvids - tādēļ to dēvē par "Dāvida pilsētu."
I Samuēla grāmatā ļoti sīki aprakstīts kā Dāvids, nākamais jūdu ķēniņš, nogalinājis Goliātu (I Samuēla grāmata, 17.nod., 40.-51.), bet II Samuēla grāmatā sacīts: "Tad Elanans, Jaera-Oreģima dēls no Bētlemes, kāva Goliātu, to Gatieti." (II Samuēla grāmata, 21.nod., 19.)
Jeremija grāmatā pieminēta Himkama pie Bētlemes, no kurienes ceļinieki devās uz Ēģipti.
Galu galā Bētleme tiek uzskatīta par pilsētu, kurā piedzima Pestītājs. Viņa mātei Marijai, kas dzīvoja Nācaretē, sakarā ar romiešu sarīkoto tautas skaitīsanu bija jādodas uz Bētlemi, jo bija cēlusies no turienes. Te, kūtiņā, arī dzima Jēzus. Uz šejieni izrādīt cieņu ieradās trīs Austrumu gudrie.
Lai arī Hērods Lielais bija spējīgs pastrādāt šaušalīgus noziegumus, tomēr Jaunās Derības Mateja evaņģēlijā aprakstītā, pēc Hēroda pavēles notikusī vīriešu dzimuma jaundzimušo apkaušana Betlēmē nav guvusi nevienu vēsturiski ticamu apstiprinājumu. Iespējams, šis stāsts ir Mateja radoša interpretācija par 10 Ēģiptes mocību, ko tas pārstrādājis, lai lasītājam sniegtu spilgtu ilustrāciju Toras (Vecās Derības) pareģojumu šķietamam piepildījumam Jēzus biogrāfijā.
420.gadā Bētlemē miris Bībeles tulkotājs uz latīņu valodu ("Vulgāta") Hieronīms.
Sestajā krusta karā (1228.-1229.g.) 1229.gada sākumā karalis ar Saladina brālēnu un Ēģiptes valdnieku Maliku al Kamilu noslēdza līgumu pēc kura atguva Jeruzālemi (1229.g.), Bētlemi un Nācareti.
2002.gada 2.aprīlī vairāk kā 200 palestīnieši, kuru skaitā ir arī 13 aizdomās turamie „teroristi,” rada patvērumu kristiešu Jēzus Piedzimšanas baznīcā Betlēmē. Žīdu kareivji ņēma baznīcu aplenkumā, kas turpinājās 5 nedēļas.
Aplūkojamie objekti.
Kristus Piedzimšanas baznīca. Galvenā kristiešu kulta vieta pilsētā. Tā atrodas alā, kur Jēzus laikā bija iekārtota kūts. Ar zvaigzni ir apzīmēta vieta, kur viņš dzimis.
Virs alas ir uzbūvēta bazilika. Pirmo reizi tā uzcelta 330.gados pēc Romas imperatora Konstantīna I Lielā pavēles un ir viena no vecākajām kristiešu baznīcām pasaulē, arī viena no senākajām nepārtraukti darbīgajām kristiešu baznīcām pasaulē. Bazilikas iesvētīšana notikusi 339.gada 31.maijā un kopš tā laika dievkalpojumi še notikuši praktiski nepārtraukti. Mūsdienu VI-VII gs. bazilika ir vienīgais kristiešu dievnams Palestīnā, kas saglabājies nesagrauts no pirmsislāma laikiem.
Baznīcā var ieiet tikai pa mazām daļēji aizmūrētām durtiņām pieliecoties - Pazemības durvīm. Iekšā tumšsarkanu dubultu kolonnu rinda, augstu izvietoti logi, bizantiešu mozaīkas un daudz eļļas lampiņu.
2015.gadā bazilikai sākta rekonstrukcija, kas, domājams, beigsies 2020.gadā. Rekonstrukcijas laikā ēkas dienvidu spārnā uzgāja senu trauku no 501.-600.gadiem.
Kristiešu nami. Uz kristiešu apdzīvotiem namiem ir izciļņi ar Sv.Juri un pūķi.
Atradumi.
Zīmogs ar Bētlemes nosaukumu. Žīdu arheologi uzgājuši māla zīmogu ar Bētlemes nosaukumu. Atrefakts ir monētas izmēros (0,59 collas) un tika uziets vētījot arheoloģisko izrakumu atkritumus pie Jeruzālemes vecpilsētas sienas. Tam, domājams, ir 2700 gadu - tatad pilsēta bijusi 7 gadsimtus pirms Jēzus dzīves. Uz zīmoga saglabājušies tikai 3 simboli:
1) pirmā rindā Beshava'at - "septītajā" (domājams, ķēniņa valdīšanas gads);
2) otrā rindā - Bethlehem - "Bētleme"
3) trešā rindā "ch" burti, domājams, beigas no vārda melech - "ķēniņam."
Tādejādi zīmogu iztulkojuši kā B'shvat/ Bat Lehem/ [L'Mele]ch. Iztulkošanu apgrūtina tas, ka žīdu valodā raksta bez patskaņiem. Tomēr trīs speciālisti ir pārliecināti, ka zīmogā lasāms Bētlemes nosaukums. Domājams, ķēniņa (Ecekijas, Manasija vai Josija) valdīšanas septītajā gadā viņam no Bētlemes pienākusi kāda krava. Mūsdienās vēsturniekiem pazīstami ap 40 tādiem artefaktiem, senatnē (VIII-VII gs.pmē.) tos izmantoja nodevu un nodokļu iekasēšanā Jūdejas ķēniņam. Zīmīgi tas, ka Bētlemes pieminējums šai zīmogā ir tik sens - attiecas uz Pirmās svētnīcas periodu (1006.-586.g.pmē.), tādejādi pierādot Bētlemes eksistenci jau tik senā pagātnē.
Saites.
Jēzus Kristus.
Palestīna.
