Aliens

Svētie, kristiešu

Svēto kultus sāka veidot tiklīdz parādījās kristīgā baznīca. Tas bija iedarbīgs veids kā cīnīties pret pagānismu.

Vēsture. Kristietības sākuma svēto kults nebija pazīstams un tas radās tikai III un IV gs. Pagānu svētki tika nomainīti ar kristiešu svētkiem un arī dažus no pagānu dieviem jaunās ticības garīdznieki pasludināja par svētiem, bet citus - par dēmoniem.
Svēto kārtā iecēla ne tikai mocekļus, bet arī citus cilvēkus, kuriem bija ievērojami nopelni Baznīcas labā, šāds process noris vēl mūsdienās. Svēto kults sāka ieņemt aizvien nozīmīgāku vietu kristīgajā dzīvē, aizvietodams sensenos ticējumus zemākajām dievībām – starpniekiem starp cilvēkiem un augstākajiem dieviem, visdažādāko dabas un cilvēku dzīves norišu aizgādņiem. Svēto mocekļu kults parādījās I gs. beigās.
Tā kā iesākuma svētos kristiešus bija grūti atrast, tad svēto kārtā sāka iecelt antīkos grieķus un romiešus. Tie bija antīko eposu un leģendu varoņi, pēc būtības - pagānu dievības. Tā, piemēram, seno romiešu mitoloģiskie tēli Merkūrijs un Hermejs kļuva par Sv.Merkūriju un Sv.Hermeju; Saules dievs Apolons kļuva par Sv.Apolonu; Dionīss un Dēmetra - par Sv.Dionīsu un Sv.Dimitriju; mīlas dieve Afrodīte - par Sv.Afrodīliju. Kristieši svētajiem pieskaitīja arī dažus Vecās derības un Jaunās derības personāžus.
Agrīnajos laikos kristiešu panteonu papildināja baznīcas hierarhi. Pie svētajiem pieskaitīja turpat vai visus Konstantinopoles patriarhus sākot ar Mitrofānu (315.-325.g.) līdz pat Eistāfijam (1019.-1025.g.). 
Reizēm kristiešu svēto pasludināšana notika pavisam komiskā kārtā. Piemēram, Romas impērijā, cits citu apsveicot Jaunajā gadā, romieši mēdza teikt: "Pastāvīgu laimi!" (Perpetuam felicitatem! - latīniski). Kristīgajā kalendārā šo vārdu nozīme tika aizmirsta un kristīgie ideologi 7.martu pārvērta par Sv.Perpetujas un Sv.Felicitātes svētkiem. Tālāk - trakāk! Tika salūkoti ar šo "svēto" pīšļi, pie tam tik daudz, ka sanāca vēl vairāki papildus svētie!
Baznīcu rakstveži ņēmās sacerēt svētajiem atbilstošas biogrāfijas, tās un to fragmenti bieži gluži vienkārši tika paņemtas no mitoloģijas un Svētajiem rakstiem. Piemēram, svēto Anīsima un Alekseja biogrāfijas atšķiras tikai ar pašu svēto vārdiem. Dzīves aprakstu sastādītāji pārstrādāja pat arābu pasakas par slavenā jūrasbraucēja Sindbada dēkām. Varlāma un Jozafa dzīves gaita norakstīta no leģendām par Budu, kuru arābiski sauca par Jozafu. Sv.Jura dzīves apraksts izveidots no teikas par senēģiptiešu dievību Horu.
Līdzīgi svētos "radīja" arī pareizticīgajā Krievijā. Lai iedzīvinātu jauno kultu, pareizticīgie priesteri izmantoja senās pagānu dievības - Svjatovits tika padarīts par Sv.Vitu, Veless - par Sv.Vlasiju, Peruns - par Sv.Iļju Pravieti. Svētajos pēc tam tika iecelti dažādi "brīnumdari," arī kņazi un bajāri, pareizticīgie karavadoņi. Pašus pirmos Krievijā kanonizēja Borisu un Gļebu - Kijevas kņaza Vladimira dēlus, kurus savstarpējās nesaskaņu cīņās nogalināja miesīgs brālis Svjatopolks. Pēc tam svētajos ieskaitīja Pečoras klostera igumēnu Teodosiju, Novgorodas bīskapu Ņikitu, lielkņazieni Olgu, Kijevas kņazu Mstislavu u.c. Īpaši aktīvi kanonizācija Krievu pareizticīgo baznīcā norisinājās no XVI gs. vidus. Daudz kanonizēto bija ar Ivana Briesmīgā rīkojumu. Tā, piemēram, tikai 1547.gada vien svēto kārtā tika iecelti 23. Otrajā koncilā 1549.gadā - vēl 16. Ivans Briesmīgais prasīja vēl - un tika pievienoti vēl 31. "Svētajos" tika iecelti bajāri, augstākā garīdzniecība, citi augstmaņi. Visi pirmajos 550 gados kanonizētie piederēja valdošajam sabiedrības slāņiem. Tie nebija ne tikumīgi, ne varoņi un bieži vien tieši otrādi - nežēlīgi un slepkavnieciski.
Toties laikā no XVI gs. līdz 1917.gadam no kanonizētajiem 166 svētajiem 97 bija klosteru dibinātāji, 12 bija kristietības atbalstītāji, 27 augstākas garīdzniecības pārstāvji un 17 ķeizara ģimenes locekļu.
Interesanti, kad 1918.gadā lielinieki Krievijā atvēra "svēto" zārkus, tur bija tikai satrūdējuši kauli, dažādi nepiederoši priekšmeti un dažos gadījumos pat lelles!

Kanonizēšanas noteikumi. Protams, ka kanonizējot kādu kristieti, baznīca ņēma vērā gan politisko situāciju gan dažādus citus apstākļus un ar "svētumu" tam visai bieži nebija nekāda sakara. Galu galā augstākā garīdzniecība uzstājās par stingru kanonizācijas standartu uzstādīšanu. Par tādiem kļuva obligāta "svētā" ķermeņa netrūdēšana un dzīves laikā veiktie "brīnumi," kas pēc nāves notiek ar viņa pīšļiem. 

Katoļu svēto kults. Katoļu baznīcā lielais vairums svēto ir pāvesti, bīskapi, karaļi un prinči, aristokrāti un bagātnieki.
Katoļu baznīcā, lai personu ieceltu svēto kārtā, nepieciešami divi "apstiprināti" brīnumi. Viens brīnums nepieciešams, lai apstiprinātu personas beatifikāciju - pasludināšanu par svētīgo jeb svētlaimīgo, bet iecelšanai svēto kārtā nepieciešami divi brīnumi. Par vienu svēto brīnumu uzskatīja ķermeņa netrūdēšanu.

Pareizticīgo svēto kults. Pareizticīgo baznīca godina 462 kanonizētus svētos, no tiem 286 ir garīdznieku kārtas, 20 ķeizari, 49 kņazi, 3 bajāri, 8 tirgoņi. Pirmie svētie Krievijā bija Boriss un Gļebs. Ķeizariskajā Krievijā bija izplatītas baznīcu lapiņas "Kādus svētos lūgt kādu mūsu slimību izdziedināšanai, un kad ir viņu piemiņas dienas."

Tikai 3 zemnieki ir atzīti svēto godā. Toties par tādiem atzīti 19 plānprātīgie un stabnieki, kas it kā gadiem stāvējuši uz staba, gulējuši purvā, staigājuši kaili.

Svēto dzīves apraksti. Plaša nodaļa kristīgajā literatūrā, kas aplūko svēto pulkam pieskaitīto personu dzīvi un pašaizliedzīgo darbību.

Svēto kulta kritika. Bija garīdznieki, kas uzskatīja svēto iecelšanas praksi par kaitīgu - sava veida daudzdievības izpausmi.
nekādus starpniekus starp cilvēkiem un Dievu, piemēram, svētos, neatzīst baptisti.

Bizantiešu rakstnieks Simeons Metafrasts apkopoja svēto dzīves stāstus.

Svēto dzīves aprakstus izdod jezuītu zinātniskā biedrība - bolandisti.

Svētie un protestantisms. Saskaņā ar protestantisma mācību cilvēks tiek pestīts tikai ar ticību, ka Kristus izpirks grēkus. Tikai no personīgās, individuālās ticības, nevis no baznīcas ir atkarīga cilvēka petīšana. Princips, ka pestīšana nāk no ticības vien, nozīmēja noliegt arī lielum lielo daļu katoļu ceremoniju: izbeigt svētbilžu, svēto, relikviju un jaunavas Marijas pielūgšanu.

Svēto saraksts.

      Sv.Afrodīlija.
      Sv.Agnese (?-303.g.).
      Sv.Alberts Lielais (1193./1206.-1280.g.).
      Sv.Alfons (1696.-1787.g.).
      Sv.Ambrosijs (340.-397.g.).
      Sv.Andrejs (?~70.g.).
      Sv.Antonijs (252.-356.g.).
      Sv.Apolinārijs.
      Sv.Apolons.
      Sv.Atanāsijs, Aleksandrijas (296.-373.g.). 
      Sv.Augustīns Svētlaimīgais, Hiponas (354.-430.g.).
      Sv.Bārbara.
      Sv.Benedikts (480.-543.g.).
      Sv.Bernards, Klervas (1090./1091.-1153.g.).
      Sv.Bernārs.
      Sv.Bonifācijs (IV gs. sākums). Tā laika hronisti raksta, ka pavadījis laiku ar kurtizāni Aglaju (L.Taksils "Svētie šļupsti").
      Sv.Bonifācijs (?-750.g.). Cits, kurš kristianizēja frīzus, bavārus un švābus.
      Sv.Brendāns (VI gs. 1.puse). Īru svētais, iespējams, pirms vīkingiem un Kolumba sasniedzis Ameriku.
      Sv.Cecīlija.
      Sv.Celsijs.
      Sv.Dominiks (~1214.g.).
      Sv.Cēzarijs, Arlas (~471.-542.g.).
      Sv.Dimitrijs.
      Sv.Dionīss.
      Sv.Eigēnijs (?-657.g.). Romas bīskaps Eigēnijs I 654.- 657.g.
      Sv.Eisēbijs, Verčelas (?-370.g.).
      Sv.Eistafijs, Sebastijas (?- ap 337.g.).
      Sv.Eitīmijs Lielais (?-473.g.). 
      Sv.Ekdīcijs, Vjenas (~450.~518.g.).
      Sv.Erasms.
      Sv.Fermīns.
      Sv.Felicitāte.
      Sv.Fēlikss.
      Sv.Filips. Jēzus apustulis.
      Sv.Francisks, Asīzes (1182.-1226.g.).
      Sv.Galls (VII gs.).
      Sv.Gregors, Brīnumdarītājs.
      Sv.Haritons (~350.g.).
      Sv.Helēna (~244.-327.g.).
      Sv.Hermejs.
      Sv.Hieronīms (347.-419./410.g.).
      Sv.Hilārijs, Puatjē (?-366.g.).
      Sv.Hillarions (291.-372.g.).
      Sv.Ilarijs, Arlas.
      Sv.Iļja Pravietis.
      Sv.Januārijs (?-306.g.). Benevitas bīskaps.
      Sv.Jānis XXIII (1958.-1963.g.). Pāvests.
      Sv.Jānis Pāvils II (1978.-2006.g.). Pāvests.
      Sv.Jānis Zeltamute (347.-407.g.).
      Sv.Juris.
      Sv.Justīne.
      Sv.Kalliksts (?-222.g.).
      Sv.Kandelārija.
      Sv.Katrīna.
      Sv.Kazimirs (1458.-1484.g.).
      Sv.Kipriāns, Kartāgas (?-258.g.).
      Sv.Kirils, Jeruzālemes.
      Sv.Kirils (?-362.g.), Bālbekas.
      Sv.Klāra.
      Sv.Klements (?-101.g.).
      Sv.Kolumba, Rjetas (1467.-1501.g.).
      Sv.Kornēlijs (251.-253.g.).
      Sv.Kristofors.
      Sv.Leons. Romas bīskaps.
      Sv.Libērijs.
      Sv.Lūka (?-84.g.). Evaņģēlists.
      Sv.Maksims. Hrizopoles abats.
      Sv.Malahijs (1094.-1148.g.).
      Sv.Mama. Grieķu ortodoksu.
      Sv.Marija.
      Sv.Marta.
      Sv.Mārtiņš, Tūras (336.-401.g.).
      Sv.Merkūrijs.
      Sv.Nasārija.
      Sv.Nikolajs (~270-343.g.).
      Sv.Pahomijs (292.-348.g.).
      Sv.Patrīcijs, Bretaņas.
      Sv.Patriks.
      Sv.Pāvils VI (?-1968.g.). 262. Romas katoļu pāvests no 1963.-1968.gadam.
      Sv.Pāvils, Tarsas (I gs.).
      Sv.Perpetuja (?-202.g.). 
      Sv.Pēteris (?~64.g.).
      Sv.Petronijs.
      Sv.Pijs V.
      Sv.Pijs X.
      Simeons, Augštūras (~1624.-1642.g.)
      Sv.Prisciliāns, Avilas (IV gs. otrā puse).
      Sv.Remīgijs, Reimsas (~496.g.).
      Sv.Sava (~502.g.).
      Sv.Sebastjāns.
      Sv.Severīns (?-482.g.).
      Sv.Simeons, Augštūras (~1624.-1642.g.). P.
      Sv.Staņislavs.
      Sv.Stefans (?-257.g.).
      Sv.Svitīns.
      Sv.Teodosijs (V gs.).
      Sv.Teokists.
      Sv.Terēze, Avilas (XVI gs.).
      Sv.Urzula. 
      Sv.Valentīns.
      Sv.Valpurģe (~710.-777.g.).
      Sv.Vilibalds.
      Sv.Vinibalds.
      Sv.Vits.
      Sv.Vlasijs.
      Sv.Žanna (1412.-1431.g.).

Saites.
Kristietība.
Svētie.