Klāra, svētā
- Detaļas
- 2706 skatījumi
Svētā.
Sv.Franciska (1182.–1226.g.) darbā „Ziediņi” par viņu stāstīts, ka reiz tā saslimusi, ka Ziemassvētkos nav varējusi iet uz baznīcu un tādēļ stipri satraukusies: „Tomēr Jēzus kristus, tās Laulenis, negribēdams atstāt to bez mierinājuma, brīnumainā veidā pārnesa viņu uz Sv.Franciska baznīcu, tā, ka viņa atradās Zautreņe, nokalpojot Pusnakts messā un pieņēma Svēto vakarēdienu, pēc kā tika pārnesta atpakaļ no jauna savā gultā. Kad dievkalpojums San Domiānas baznīcā bija galā, māsas mūķenes atgriezās savā miteklī, atnāca pie Sv.Klāras un teica tai: „O, māsa Klāra, mūsu māte, kādu lielu mierinājumu ieguvām mēs šais Svētās Ziemassvētku svinībās! Ak, ja vien Dievam būtu labpaticis, ka tu arī būtu bijusi ar mums!” Uz to svētā Klāra atbildēja: „Slavējiet un godājiet mūsu Kungu Jēzu Kristu godājamo, mīlētās māsas un meitas manas. Jo es ne tikai nokalpoju visos dievkalpojumos šai svētākajā naktī, bet arī ieguvu savā dvēselē pat daudz lielāku mierinājumu, nekā tas, ko ieguvāt jūs. Jo ar sava tēva, svētā Franciska, atbalstu, un ar mūsu Glābēja Jēzus Kristus žēlību personīgi piedalījos mana godājamā tēva, svētā Franciska, baznīcā, un ar savām ausīm un dvēseli savu dzirdēju visu dievkalpojumu, gan ērģeļu skaņas, gan dziedāšanu, kā arī pieņēmu Svēto vakarēdienu. Gavilējiet jel par šo žēlību, ko es saņēmu, un pateicieties mūsu Kungam Jēzum Kristum.”
Tā, iespējams, esot drudzī tās astrālā projekcija nonāca baznīcā, iespējams, baznīcas astrālajā projekcijā.
