Juris, svētais
Kristiešu svētais, kura galvenais viņam piedēvētais varoņdarbs ir cīņa ar pūķi, lai atbrīvotu meiteni, ko pūķis gribējis aprīt.
Sv.Jura dzīves apraksts esot izveidots no teikas par senēģiptiešu dievību Horu. Patiesi, ir pazīstams IV gs. bareljefs, kur zirgā sēdošais Hors ar pīķi nodur Setu krokodila veidolā.
Dzīvesgājums. Esot kādu laiku dzīvojis Hermes klosteru kompleksā (mūsdienās Turcijā).
Ar viņu asociējas tādas rakstura īpašības kā gods un drošsirdība. Šo tikumu dēļ viņš izraudzīts par aizbildni dažādām valstīm un zemēm – Anglijai, Gruzijai, Lietuvai, Palestīnai, Portugālei, Vācijai, Grieķijai, Aragonas un Katalonijas zemēm Spānijā, kā arī pilsētām – Maskavai, Venēcijai (kopā ar Sv.Marku) un Dženovai.
Sv.Jura aizbildniecībā ir karavīri, loka strēlnieki, kavalēristi, bruņinieki, fermeri un jātnieki. Dažviet tiek uzskatīts, ka viņš spēj palīdzēt mēra, lepras un sifilisa skartajiem. Ne pārāk tālā senatnē Sv.Juri par savu aizbildni izvēlējušies skauti.
Viņa diena kristiešu kalendārā ir Jurģi – 23.aprīlis.
Relikvijas. Rietumeiropā dažādās baznīcās ir 30 Sv.Jura rumpji.
Nospiedums kultūrā.
Sv.Jura krusts Lielbritānijā. Apbalvoti Maltas salas iedzīvotāji par cīņām pret ienaidnieku 1942.gadā.
Pensionētā Sv.Jura sindroms. Tādu asprātīgu sindromu aprakstījis austrāliešu politiskais filozofs Kenets Minogs. Nogalinājis pūķi, drosminieks dodas arvien tālākos sirojumos, lai gūtu vēl citas dižas uzvaras; viņš vairs nevar iztikt bez pūķiem. Pēdīgi, paguris no šiem aizvien mazāku pūķu meklējumiem, viņš sāk vicināt zobenu pa gaisu, cīnoties ar iedomātiem mūdžiem.
Saites.
Kristiešu svētie.
Kristietība.
