_30_30.jpg "Publicēta līdz šim plašākā un ģeotelpiski precīzākā Romas impērijas ceļu datubāze")
Katrīna, svētā
Kristiešu svētā no Aleksandrijas.
Grieķu valodā „Katrīna” nozīmē „šķīstā.”
Leģenda vēsta par dievbijīgu meiteni Katrīnu, kas dzīvojusi IV gs. Aleksandrijā un krājusi naudu pilsētas baznīcas būvei, taču viņa tikusi apmelota un sodīta uz moku rata par sakariem ar nelabo. Pēc nāves tā tomēr attaisnota un nosaukta par svēto.
Viduslaikos Svēto Katrīnu uzskatīja par garīga darba darītāju - teologu, filozofu, advokātu un studentu aizstāvi.
Nospiedums kultūrā.
Katrīna Kuldīgas ģērbonī. Jau ordeņa laikos Kuldīgas pilsētas zīmoga centrā bija Svētās Katrīnas figūra, kas vienā rokā turēja moku ratu ar sešiem spieķiem, bet otrajā – zobenu.
Ģērboni ar Svētās Katrīnas attēlu pirmo reizi apstiprināja 1938.gadā, taču atjaunot to izdevās tikai 1996.gadā – pēc neatkarības atgūšanas. Par ģerboni esot teikts: „Sarkanā laukā sudraba jaunava – Svētā Katrīna – ar kroni, labajā rokā rats ar tam piekārtu krustiņu, kreisajā lejupvērsts zobens.”
Svētā Katrīna no Aleksandrijas. 1500.-1503.g., Rafaēla agrīnais darbs. Atrodas Markes Valsts galerijas kolekcijā. Pirmā un pašlaik vienīgā Rafaēla glezna, kas tikusi izstādīta Latvijā. To 2018.gadā no 20.-23.martam izstādīja Rīgas Biržas muzejā Markes reģiona dienu ietvaros.
Tā ir neliels vertikālā formāta darbs, kas apgleznots no abām pusēm, tādēļ, ka, iespējams, tapis kā altārgleznas sānu panelis. Gleznas otrā pusē attēlota marmora imitācija un aplis ar ierakstu, kuru skatītājs redzētu brīdī, kad altāris būtu aizvērts. Altāra centrālā daļa līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet tā pretējās puses panelis šobrīd atrodas privātā kolekcijā ASV.
Citi objekti.
Sv.Katrīnas baznīca Macorbo salā Venēcijas lagūnā. Celta VIII gs.
Sv.Katrīnas klosteris Sinajā.
Sv.Katrīnas franciskāņu klosteri. Viens no tādiem pirmajiem bija Lībekā. Par godu tam arī Visbijas un Rīgas franciskāņu klosteri tika nosaukti Sv.Katrīnas vārdā.
Saites.
Kristiešu svētie.
Kristietība.
