Leons I Lielais (440.-461.g.), svētais, Romas bīskaps
Romas bīskaps no 440.gada 29.septembra līdz 461.gada 10.novembrim, svētais.
/Pope_St__Leo_I_the_Great.jpg "Leona I attēls bizantiešu miniatūrā. Vasīlija II \"Minoloģija,\" 985.gads. Vatikāna bibliotēka")
Dzīvesgājums. Dzimis Toskānā 390. vai 400.gadā.
Viņa pontifikātu uzskata par ļoti svarīgu kristiešu Baznīcas pirmajiem gadsimtiem, un viņš bija kvēls kristīgās ticības piekritējs. Pateicoties tieši Leonam I kristīgā baznīca V gs. vidū spēja palikt vienota un noturēties pret dažādām ķecerībām, kas bija uzplaukušas šai laikā, piemēram, nosodīja monofizītismu IV Vispārējā koncilā Halcedonā 451.gadā.
Cīnījies par Romas baznīcas prioritāti, apkarojis nestoriešus.
Leons I Efēsas koncilā (449.g.). 449.gada Efēsas koncilā nostājās Konstantinopoles monofizītisma pretinieku pusē, tomēr cieta sakāvi no imperatora Teodosija II.
Leons I Halcedonas koncilā (451.g.). 451.gadā sasauca IV Halcedonas koncilu, kur nosodīja monofizītismu.
Leons I un Atilas huņņu iebrukums Itālijā (452.g.). Leonam I pieraksta Atilas huņņu atvairīšanu tā Itālijas karagājiena laikā 452.gadā. Kad huņņi tuvojās Romai, iedzīvotāji saliedējās, apvienojās un ar Leonu I galvgalī devās pretī iekarotājiem uz Po un Mincio upju satekas vietu, lai apturētu Atilas huņņu uzbrukumu Romai. Atila bijis pārsteigts un iespaidots par tādas pārstāvniecības ierašanos, tādēļ painteresējās, ko gan tas nozīmējot? Tad Leons I teicis kvēlu un iedvesmotu runu, kas bija jo īpaši pastiprināta ar krietnu izpirkuma summu. Atila to novērtēja un Romai neuzbruka. Tā Leonam I izdevās atpirkties no bīstamā pretinieka.
Leons I par godu šim notikumam pavēlēja Kapitolija Jupitera statuju pārkausēta Sv.Pētera statujā un uzstādīt to Sv.Pētera baznīcā Vatikānā.
Laimīgais iznākums tika noturēts par brīnumu un radīja daudz baumu. Piemēram, daži esot teikušies, ka paši savām acīm redzējuši, ka Leona I runas laikā debesīs lidinājies večuks, baltu bārdu un ar milzīgu zobinu, kas pavēlējis uzbrucējiem atkāpties.
Blakus Sv.Pētera katedrālei nodibināja Sv.Jāņa klosteri un Sv.Pāvila klosteri.
Leons I un vandāļu iebrukums (455.g.). Pirms vandāļu ķēniņa Heizerika (~390.-477.g.) iebrukuma Romā 455.gadā Leons I vēlreiz mēģināja to pašu, ko Atilas iebrukuma gadījumā - tika organizēts krusta gājiens ar karogiem, ķērubiem un dziedāšanu. Kaut kādi panākumi tam tomēr bija, jo Heizeriks apsolīja, ka pilsētu nepostīs un iedzīvotājus neslepkavos. Viņš savu solījumu arī turēja - 14 dienu ilgā Romas iekarojuma laikā neesot nodedzināta neviena māja, kā arī nav ziņu par iekarojuma laikā kritušajiem. Tajā pat laikā Roma tika pilnībā izlaupīta, bet līdzi nepaņemamie mākslas darbi iznīcināti. Tieši šīs Romas ieņemšanas dēļ austrumģermāņu vandāļu cilts vārdu sāka izmantot visu mākslas darbu iznīcinātāju apzīmēšanai.
Leons I iespēja pārliecināt imperatoru Valentiniānu III (kas tas tāds???) izdot dekrētu par Romas tiesībām sodīt bīskapus, kā arī piešķirt Romas bīskapa lēmumiem likuma spēku. Šie juridiskie akti līdzēja Romas bīskapijai nostāties Rietumu baznīcas galvgalī.
461.gadā kopējā bīskapu sapulcē tika nolemts Leonu I izslēgt no baznīcas, kas tomēr netraucē katoļiem uzskatīt to par svēto.
L.Taksils, "Svētās pļāpas." Leons I esot izdevis ārkārtīgi netiklu bullu: nostiprinātas tēva tiesības pārdot meitu par piegulētāju katram, kas vien to velēsies.
Viņa laikā Vjennas bīskaps Celidonijs tika apsūdzēts vardarbībā un slepkavībās, tieši par savas piedzīvotājas vīra slepkavību. Apsūdzība tika pierādīta un īpaša Provansas bīskapu grupa svētā Arlas Ilarija vadībā nolēma atcelt Celidoniju no bīskapa amata. Celidonijs iespītējās un atteicās pamest amatu, lietu pārsūdzēja Romas bīskapam Leonam I, un tas tiešām iepriekšējo bīskapu lēmumu atcēla! Kad Arlas Ilarijs turpināja pastāvēt uz to, lai kriminālais bīskaps tiktu atcelts, no baznīcas Leons I izslēdza pašu Ilariju!
Leonam I teoloģiskajos jautājumos nepiekrita garīdznieks Prisciliāns, ko Romas bīskaps pavēlēja sagrābt un apkaunojoši spīdzināt. Prisciliānu iemeta cietumā, iekala važās un spieda viņu atteikties no "ķecerībām" - atzīt pāvestu par dieva vietnieku zemes virsū utt. Tā kā nelaimīgais atteicās atbildēt, bendes skrūvspīlēs spieda viņa rokas un kājas. Kad pārsprāga āda un izlīda kauli, tad sāka viņu arī svilināt ar nokaitētu dzelzi, atklātās brūcēs pilināja karstu eļļu. Beigu beigās bende viņā ielēja verdošu šķidrumu, un tā pēc 2 stundu spīdzināšanas nabaga nelaimīgais izlaida garu.
Leona I pontifikāta laika radās adamītu sekta, kas visas kristīgās ceremonijas noturēja pilnīgi kaili. Ķeroties pie svētā vakarēdiena, tie pavisam miesiski apkampās.
Leons I nodzīvoja līdz sirmam vecumam un mira 461.gadā Romā. Tika apbedīts Sv.Pētera katedrālē.
Kanonizācija. Kanonizēts par svēto, tā diena ir 5.maijs. Atzīst par svēto gan Rietumu (katoļu) gan Austrumu (pareizticīgo) baznīcas.
Pāvests Benedikts XIV piešķīra Leonam I titulu "Baznīcas Skolotājs."
Darbi.
„Toms un Flaviāns.” Traktātā viņš vērsās pret monofizītu tendenci
