Helēna (~244.-327.g.), svētā
Svētā.
Laicīgā vārdā Jūlija Flāvija Helēna.
Dzīvesgājums. Imperatora Konstantīna I Lielā māte, svētā.
Romā ievācās izvirtuļa imperatora Elagbāla pilī. Agri pārgāja kristīgajā ticībā un pieslējās vienai no daudzajām Romas kristiešu sektām. Helēnu bija pārņēmusi dīvaina ideja, ka vēl Palestīnā iespējams atrast pierādījumus Jēzus eksistencei. Izsūtīja meklēšanas grupas, kas patiešām tādas Jēzus vietas arī atradušas: krustā sišanas vietu un „Svēto kapu” pie tās, krusta uzrakstu „Jēzus, jūdu ķēniņš.”
Laikam jau arī pati personīgi bijusi svētceļojumā uz Palestīnu 327.gadā. Pārvedusi no Svētās zemes Kristus „īstā krusta” relikvijas un uzrakstu uz krusta, pavēlēja, lai viņas pils pārtop par baznīcu Basilica di Santa Croce in Gerusalemme.
Par šiem darbiem „ticības labā” Ziemeļa Krusta (Gulbja) zvaigznāju reizēm sauca par „Sv.Helēnas krustu.”
IV gs. tika sacerēta leģenda, ka imperatora Konstantīna I Lielā māte Helēna atradusi krustu, pie kura it kā ticis piesists Jēzus. Protams, tas ir visai apšaubāmi tādēļ vien, ka Senajā Romā piesita nevis pie krusta veida staba, bet gan pie "T" veida staba.
Nospiedums kultūrā. Sv.Helēnas sala (Atlantijas okeānā, Napoleona trimdas vieta), Sv.Helēnas zemesrags (Ekvadorā, Valdīvijas kultūras artefaktu atrašanas vieta).
Saites.
Kristiešu svētie.
Kristietība.
