Andrejs (?~70.g.), apustulis, svētais
Krievijā saukts arī par Andreju Pirmsaukto (Aндрeй Первозванный).
Jēzus māceklis un viens no 12 apustuļiem, izplatījis kristietību reģionā ap Melno jūru.
Radniecība. Vecākais brālis - Pēteris, arī apustulis.
Viens no Jēzus 12 mācekļiem. Pēc Pareizticīgā baznīcas priekšstatiem Andrejs ir ziemeļzemju apustulis, kurš esot apmeklējis Dņepras, Volhovas un Baltijas jūras krastus, nesot šo novadu ļaudīm Kristus mācību. Krievijas, Skotijas un jūrniecības aizbildnis.
Dzīvesgājums. Pirms kļuva par apustuli, bija parasts zvejnieks, tāpat kā viņa brālis Pēteris.
Iepriekš bija Jāņa Kristītāja māceklis.
Kopā ar Jēzu. Satiekot Jēzu, iedvesmojās no tā sprediķiem un kļuva par viņa pirmo sekotāju un skolnieku, tādēļ iemantoja pavārdu Pirmsauktais.
Sekoja Jēzum līdz pat tā pēdējai dienai, bet pēc tā krustā sišanas esot bijis liecinieks Jēzus augšāmcelšanās brīnumam. Un atkal pirmais sekoja tam.
Sludināšana pēc Jēzus. Pēc Jēzus nāves apustuļi lozēja uz kādām zemēm katram iet un sludināt Jēzus mācību. Andrejam iekrita Trāķija, Maķedonija, Mazāzija, zemes uz ziemeļiem no Melnās jūras, Krima, kā arī Bizantija un Skitu zeme.
Izceļojis cauri Krimai (tolaik Tauridai), kādu laiku dzīvojis Hersonā. Viņa ceļojuma maršrutā izveidojušās kristiešu kopienas, radušies svētie avoti.
Apokrifos apustuļa Andreja misionārie ceļojumi aprakstīti kā triji: pa Skitu zemi, Melnās jūras krastiem un bizantiešu zemēm.
Arī Gugi (?) cietoksnī Gruzijā pie Batumi, glabājas ziņas par apustuļa Andreja apmeklējumu.
Bulgārijā Andrejs dibinājis klosteri Sv.Ivana salās Melnās jūras piekrastē.
Andreja nāve. Saskaņā ar leģendu, viņu sodījuši ar nāvi pagāni Patrās (Grieķija), piesitot slīpā krustā ap 70.gadu 62 gadu vecumā. No tā laika šādu krustu sauc par Andreja krustu. Viņa nāves vietā Patrās uzbūvēta Grieķijā lielākā katedrāle.
Andreja mitoloģizācija. Kad 330.gadā Konstantinopole kļuva par Romas impērijas galvaspilsētu un tai radās vajadzība pēc stāsta par sava apustuļa dibināto baznīcu, jo tā cīnījās ar Romu par pirmo vietu kristīgajā pasaulē. Tādejādi tika stāstīts, ka apustulis Andrejs darbojies Bizantijā un bijis Stahijas pirmais bīskaps.
Andreju izmanto krievi. Kad pareizticīgo saimei pievienojās Krievzeme, kļuva nepieciešams ar "skitiem" saprast slāvus. Tādēļ "Pagājušo gadu stāstos" parādījās "Leģenda par Andreju," kurā apustulis pārvietojies pa nākamo Krievzemi, svētījis Dņepras krastus un pat paredzējis Kijevas dibināšanu: "...Un teicis saviem skolniekiem: "Vai redziet šos kalnus? Šais kalnos atplauks Dieva svētība, būs cildena pilsēta, un uzslies Dievs daudzas baznīcas." Un uzkāpa kalnos tajos, svētīja tos, un krustu iesprauda, un Dievam nolūdzās." Vēlāk, saskaņā ar šo leģendu, Andrejs apeklējis arī Novgorodas zemes.
Tādejādi Andrejs kļuva par krievu valsts simbolu un aizbildni. Tādēļ 1030.gadā kņaza Jaroslava Gudrā jaunākais dēls Vsevolods tika nokrustīts par Andreju, bet 1086.gadā viņš Kijevā nodibināja Andreja klosteri.
XI gs. beigās apustulim Andrejam veltītu dievnamu uzcēla Novgorodā.
1116.gadā pēc Vladimira Monomaha pavēles "Pagājušo gadu stāstiem" pierakstīja pāris rindiņas par Adreja Pirmsauktā klātieni Krievzemē. Kopš tiem laikiem stāsti par šo notikumu obligātā kārtā tika iekļauti visās nākamajās hronikās.
XIII gs. tai vietā, kur it kā esot sprediķojis Andrejs, tika uzcelta Krusta uzstādīšanas baznīca (Krestovozdviženskaja cerkovj), bet jau 1744.gadā šai vietā apustuļa Andreja vārdā tika uzcelts arhitekta F.B.Rastrelli projektēts dievnams.
Protams, ka stāsti apustuļa Andreja darbošanos krievu zemēs ir melnsvērču izdomāti un par to šaubās pat godprātīgi baznīcas vēsturnieki, piemēram, arhibīskaps Filarets (Gumiļovskis) un akadēmiķis E.Golubinskis.
Relikvijas. Daļa viņa relikviju pastāvīgi atrodas Odesas Dievmātes aizmigšanas vīriešu klosterī.
2008.gadā no 26.-28.oktobrim Rīgas Kristus piedzimšanas katedrālē izstādīta apustuļa kreisā pēda no Odesas.
Rietumeiropā dažādās baznīcās ir 5 Sv.Andreja vidukļi, 6 galvas, 17 rokas un kājas.
Leģendas.
Leģenda par Svēto šķēpu. Pirmā krusta kara sākumā 1098.gada jūnijā kādam Provansas zemniekam Pēterim Bartolomejam sapnī vairākkārt parādījies apustulis Andrejs un licis vienam no karagājiena vadītājiem - Tulūzas grāfam, norādīt, ka Antiohijas pilsētā Sv.Pētera katedrālē zem grīdas plātnes atrodams Svētais šķēps. To patiesi tur arī esot uzgājuši, un kopš tā laika karagājiens risinājies veiksmīgi.
Andreja krusts. Andreja krustam ir "X" forma, tas kļuva plaši izplatīts pateicoties tam, ka tāds pats grieķu burts simbolizēja Kristu. bet par Andreja krustu to nosauca tādēļ, ka tieši uz tāda krustā sists esot pats Andrejs.
Tradīcijas.
Pēc latviešu kalendāra viņa vārdadiena sanāk 30.novembrī.
Aplūkojamie objekti.
Sv.Ivana klosteris Bulgārijā. Dibinājis Andrejs.
Katedrāle Patrās. Lielākā Grieķijas katedrāle, kas būvēta apustuļa Andreja nāves vietā.
Gugi cietoksnis Adžārijā. Te sludinājis Andrejs.
Avoti. Līdz ar to, ka kristietības avotos visai maz ziņu par pārējiem apustuļiem, tādēļ parādījās liels apokrifu skaits, kuros sīki aprakstītas apustuļu, arī Andrēja, gaitas.
Apustuļu darbi. Šai Jaunās derības grāmatā gan stāstīts par apustuļa Pāvila darbību, par citiem apustuļiem ziņu maz.
Apokrifi.
Cēzarejas Eisēbijs. Sniedzis ziņas par Andreju saskaņā ar Origena darbiem, kas līdz mūsdienām nav saglabājušies. Eisebijs raksta par Andrēja darbošanos Skitu zemē.
"Leģenda par Andreju." Teksts, kas parādījās "Pagājušo gadu stāstos" un vēstīja par Andreja gaitām Krievzemē.
Saites.
Apustuļi.
