Atanāsijs, Aleksandrijas (296.-373.g.)
Athanasius. Grieķiski - Ἀθανάσιος Ἀλεξανδρείας.
Saukts arī par "Lielo."
Aleksandrijas bīskaps, ariānisma pretinieks, kristiešu svētais.
Dzīvesgājums. Dzimis 296.gadā.
Visai vētraina biogrāfija, jo piecas reizes ticis atcelts no amatiem un izsūtīts trimdā, tā ka gandrīz trešdaļu dzīves viņš pavadījis tālu no savas eparhijas – visbiežāk Gallijā, kur nīkejiskā ortodoksija kļuva par galveno, gan Ēģiptē Tēbu tuksnesī pie mūkiem.
Teoloģiskais strīds. IV gadsimtā visasākie strīdi izvērsās starp Aleksandrijas (Ēģiptē) draudzes priesteri Āriju un bīskapu Atanāsiju. Šī strīda, kas izvērsās par pirmo plašāko šizmu Baznīcas vēsturē, pamatā bija domstarpības par Jēzus dievišķo būtību: Ārijs un viņa piekritēji nostājās pret šajā laikā izplatītāko dogmu par trīsvienību, norādot, ka Jēzu nevar uzskatīt par identisku Dievam, bet tikai par vispilnīgāko Radītāja veidojumu, caur kuru izpaužas Dieva griba. Šāds uzskats plašākiem kristiešu slāņiem bija saprotamāks, nekā savā būtībā absurdā, loģiski neizskaidrojamā Trīsvienības ideja, kuru aizstāvēja Atanāsijs.
Atanāsijs Nīkejas I koncilā (325.g.). Lai novērstu Baznīcas galīgu sašķelšanos, imperators Konstantīns 325.gadā Nīkejā (tagadējās Turcijas teritorijā) sasauca visu kristiešu draudžu bīskapu sanāksmi jeb koncilu (), kurā, pats nebūdams kristietis, centās strīdīgās puses samierināt, tajā pašā laikā atbalstot Atanāsiju un viņa piekritējus. Samierināšanās tomēr nenotika, kaut arī bīskapu vairākums, valdnieka ietekmēts, atbalstīja Atanāsiju. Ārija mācību pasludināja par ķecerību, viņu pašu un vēl divus bīskapus nolādēja (rituāls, ar kuru cilvēks tiek izslēgts no sabiedrības, reliģiskas organizācijas un tamlīdzīgi) un izsūtīja trimdā.
327.gadā ieņēma diakona amatu Ēģiptes metropolijas katedrā Aleksandra vietā. Šeit viņš sāka cīņu ar Āriju.
328.gadā kļuva par Aleksandrijas bīskapu un bija tāds līdz pat savai nāvei 373.gadā. Savas kalpošanas 45 gadu laikā 5 reizes izsūtūts pēc 4 dažādu Romas imperatoru pavēles. Kopumā izsūtījumā pavadīja vairāk nekā 17 gadus, tika dēvēts par "Atanasijs pret pasauli" (Athanasius contra mundum).
335.gadā izsūtīts trimdā uz Treviru (Trīru) par savu nesamierināmo opozīciju ariāņu mācībai.
350.gadā palika par vienīgo bīskapu - Trīsvienības piekritēju Romas impērijas austrumdaļā.
Panāca, ka 362.gadā Aleksandrijā sasauca Nīkejas ortodoksijai labvēlīgu koncilu. 367.gadā nosauca mums zināmās 27 JD grāmatas.
Pēc L.Taksila "Svētajiem šļupstiem" bija nogalējis visai daudz cilvēku savas valdīšanas laikā Aleksandrijā. Antiohijas sanāksmē 87 prelāti nolēmuši Atanāsiju padzīt no baznīcas, ko viņš ir apkaunojis. Par atbildi Atanāsijs nodeva anatēmai visus bīskapus, kas bija pret viņu iestājušies.
36.Romas bīskaps un vēlāk arī svētais Libērijs divas reizes padzina Atanāsiju no baznīcas.
Atanasijs mira 373.gada 2.maijā 77 gadu vecumā, kad ariāņu kustība bija tuvu norietam.
Uzskati. Nesamierināms ariānisma pretinieks.
Darbi. Vairāku teoloģisku sacerējumu autors. Viņam var pateikties par pašu pirmo JD grāmatu sarakstu, kas ir tieši tāds pats kā šodien. Viņš aizsūtīja draudzēm šo sarakstu svētku vēstulē.
„Antonija dzīves apraksts” – sarakstīja trimdā.
Kristietībā pazīstamā Atanasija ticības apliecība, pretēji nosaukumam, pēc vairuma vēsturnieku uzskata, visticamāk radusies V vai VI gadsimtā Dienvidgallijā.
Atanāsijs - svētais. Viss viņa sastrādātais nav traucējis baznīcai pievienot Atanāsiju svēto šlakai.
Saites.
Bīskapi.
Kristiešu svētie.
