Augustīns Svētlaimīgais, Hiponas (395.-430.g.)
Saint Augustine.
Aurēlijs Augustīns jeb Svētlaimīgais Hiponas Augustīns jeb Sv.Augustīns.
Hiponas bīskaps kopš 395.gada, svētais, viens no izcilākajiem kristiešu teologiem un filozofiem.
Dzīvesgājums. Dzimis 354.gadā.
Veidojies platonisma un neoplatonisma filozofijas un manihejisma ietekmē; bijis manihejisma piekritējs 10 gadus. Jaunībā ņēma dalību mūku kustībā. Viņš nodibināja mūku ordeni Hiponā vīriešiem un sievietēm. Polemizējis ar ariāņiem, priscilliešiem un donātistiem. Spēcīgi ietekmējis kristietisma dogmatiku.
Pēcāk nikni uzbrucis manihejiešiem, cita starpā tos apvainodams arī halucinogēno sēņu lietošānā kulta vajadzībām.
Uzskati. Mēģināja savienot Jauno derību ar grieķu filozofu neoplatonismu. Augustīna iztēlē visa cilvēce bija kopīgi atbildīga par Ādama grēkā krišanu kādas organiskas netiklības dēļ, kas pārejot no tēva uz dēlu ar ieņemšanu. Tālab pat ģimenes dzīvē fiziskā tieksme nav nekas cits kā „miesaskārība.” Tā aptver visu cilvēka darbības sfēru un tāpēc ir nenovēršami grēcīga. Sludināja ideju par divām viena otrai pretim stāvošām valstībām – dievišķo un cilvēcisko. Viņa uzskatus stipri bija ietekmējis Pseidoambrosija pesimistiskais komentārs „Ambrosiastrs.”
Augustīna koncepcijas par attieksmi pret sievieti, par tās lomu sabiedrībā un dzīvē, iegūst slimīgas halucinācijas raksturu. Viņš neatlaidīgi uzsvēra manihejisko un gnostisko ideju, ka jaunavība stādāma augstāk par dzīvi laulībā. Tādējādi celibāts bīskapiem kļuva par baznīcas prasību.
Augustīns darbā „Par Dieva valstību” vēsta, ka maģija ir iespējama, tikai saistoties ar dēmoniskiem spēkiem. Tādas spējas var rasties, slēdzot līgumu ar dēmonu.
Rakstīja par privātīpašumu, ka Kristus "sliktus vergus padara par labiem... Bezgalīgu pateicību parādā Kristum bagātnieki, jo viņš ievieš labu kartību viņu namos un saimniecībā."
Darbi.
1. „Atzīšanās” – šo darbu uzskata par pirmo Rietumos uzrakstīto autobiogrāfiju. 2008.gada aprīlī bilingvālā veidā – latīniski un latviski, to laidusi klajā izdevniecība „Liepnieks & Rītups.”
2. Vismaz 15 darbi vērsti pret Pelagiju un viņa mācību. Sarakstīti laikā no 411.–430.g.
3. „Dievišķā pilsēta.” (The City og God)
4. „Par trīsvienību.”
5. „Kristīgā doktrīna.”
6. „Statūti” – tos viņš sacerēja klosterī esošām sievietēm un vīriešiem.
7. „Par dieva valstību” – Augustīna galvenais darbs. Būtībā kristīgās koncepcijas vēstures enciklopēdija. Plašo traktātu viņš sāka rakstīt 413.gadā un beidza 427.gadā, trīs gadus pirms nāves. Šis darbs, kas sastāv no 22 vērtībā nevienādām un iecerē nereti naivām grāmatām, iedalāmas divās precīzi nodalāmās daļās. Pirmajās 10 grāmatās Augustīns cenšas izklāstīt Romas lielvalsts rašanās un attīstības vēsturi ar neslēptu sajūsmu.
L.Taksils savās "Svētajās pļāpās" apraksta Augustīnu jaunībā kā tādu, kas aizrāvies ar azarta spēlēm un, kā tagad teiktu, šoviem. Viņš zadzis no tēva visu, ko vien spējis, kamēr galu galā māte to izdzinusi no mājām.
Vēlāk, kad Augustīnu izvēlēja par Hiponas bīskapu, viņš kļuva par pašu spīvāko fanātiķi. Tamdēļ klerikāļi jūt pret viņu lielu bijību un sakās neredzam viņa nejēdzīgās darbības.
Saites.
Bīskapi.
