Aliens

Jānis Zeltamute (347.-407.g.)

Jānis, kuru iesauca par Zeltamuti (Hrizostomu), Konstantinopoles patriarhs no 397. līdz 405.gadam, viens no ietekmīgākajiem agro viduslaiku kristietības teorētiķiem, svētais.

Dzīvesgājums. Izcils sludinātājs IV gs. Pretrunīga un sarežģīta personība. Svētais, viens no izcilākajiem „baznīcas tēviem.” Retora Libānija skolnieks, populārs orators un sprediķotājs.
Viens no pirmajiem sāka lietot grieķu valodā vārdu „kristietība.” 397.gadā uzaicināts ieņemt bīskapa katedru Konstantinopolē, drīz vien kļuva par Aleksandrijas bīskapu nenovīdības objektu. 404.gadā imperatora Arkādija sieva Eidoksija piespieda viņu padzīt no bīskapa katedras.

Uzskati. Konservatīva sociālā orientācija.
Sakarā ar privātīpašumu sacījis, ka tad, "ja Dievs būtu dāvinājis katram bagātību, līdz ar to viņš būtu atņēmis līdzekļus tikuma sasniegšanai, un tāpēc viņš visu sadalījis nevienlīdzīgi" un "Bagātība nav ļaunums, ja mēs to gribam pienācīgi izlietot, bet ļaunums ir lepnība un godkārība."

Darbi. Daudzu moralizējoša rakstura sprediķu autors. 

Relikvijas.
Jāņa Zeltamutes galvaskauss. Tāds glabājoties vienā no Atona pussalas (Grieķijā) klosteriem. Galvaskausam klāt esot netrūdoša auss, kurā eņģelis esot diktējis leģendārus Apokalipses komentārus.

Saites.
Konstantinopoles patriarhi (38.g.-patlaban).
Kristiešu svētie.
Kristietība.