Pēteris (?-~64.g.), apustulis, Romas bīskaps, svētais
Īstā vārdā Simons: Cefa – „akmens” (aramiešu val.). No šejienes Kefa Bībelē. Tulkojumā no grieķu valodas (petros - "akmens") uz latīņu tādā veidā iegūts – Pēteris.
Viens no 12 Jēzus apustuļiem, Romas pāvestu līnijas aizsācējs.
Radniecība. Jaunākais brālis – Andrejs, arī viens no 12 apustuļiem.
Dzīvesgājums. Apustulis un Jēzus māceklis.
Pirms kļuva par apustuli un Jēzus mācekli, bija zvejnieks, tāpat kā viņa brālis Andrejs.
Viņu vajājis jūdu ķēniņš Agripa I (Apustuļu darbi, XII).
Saskaņā ar Jauno derību Pēteris Maritimas Cēzarejā, kur atradās viena no pirmajām kristiešu draudzēm, kristīja centurionu Kornēliju, un tas uzskatāms par kristietības izplatīšanas sākumu nežīdu vidū.
Sludināja evaņģēliju Romā un dibināja tur savu draudzi.
Cīņa pret Sīmani Magu. Daudzi ļaudis Sīmani Magu uzskatīja par mesiju, tādēļ nikns Sīmaņa ienaidnieks bija apustulis Pēteris.
9 Kāds vīrs, vārdā Sīmanis, šinī pilsētā līdz tam bija nodarbojies ar buršanu un uztraucis Samarijas ļaudis, sacīdams, ka esot liels vīrs.
10 Viņam pieķērās visi, mazi un lieli, sacīdami: "Šis ir tā sauktais lielais Dieva spēks."
11 Bet tie tāpēc viņam pieķērās, ka viņš jau ilgu laiku tos ar burvestībām bija apstulbinājis.
12 Kad tie ticēja Filipam, kas tiem sludināja evaņģēliju par Dieva valstību un Jēzus Kristus Vārdu, tie likās kristīties, vīri un sievas.
13 Sīmanis pats arī kļuva ticīgs un kristīts pastāvīgi turējās pie Filipa, un, redzēdams zīmes un lielus brīnumus notiekam, viņš izbijās.
14 Bet apustuļi, Jeruzālemē dzirdējuši, ka Samarija pieņēmusi Dieva vārdu, sūtīja pie tiem Pēteri un Jāni,
15 kas, tur nonākuši, lūdza par viņiem Dievu, lai tie saņemtu Svēto Garu,
16 jo tas vēl ne pār vienu no viņiem nebija nācis, bet viņi bija tikai kristīti Kunga Jēzus Vārdā.
17 Tad viņi uzlika tiem rokas, un tie dabūja Svēto Garu.
18 Bet Sīmanis, redzēdams, ka, apustuļiem rokas uzliekot, dabū Svēto Garu, tiem piedāvāja naudu,
19 sacīdams: "Dodiet man šo spēku, ka tas, kam es rokas uzlieku, dabū Svēto Garu."
20 Bet Pēteris tam sacīja: "Kaut tu pazustu ar savu sudrabu, tāpēc ka tu domā Dieva dāvanu iegūt par naudu.
21 Tev nav nekādas daļas gar šo vārdu, jo tava sirds nav taisna Dieva priekšā.
22 Tāpēc atgriezies no šī ļaunuma un lūdz To Kungu, vai šī tavas sirds iedoma tev nevarētu tikt piedota,
23 jo es tevi redzu rūgtas žults pilnu un netaisnības saistītu."
24 Bet Sīmanis atbildēdams sacīja: "Lūdziet jūs par mani To Kungu, lai pār mani nenāk nekas no tā, ko jūs esat runājuši."
/"Apustuļu darbi," 8.nodaļa/
Viņu cīņa bija atspoguļota arī virknē apokrifu, galvenokārt "Pētera darbos" (II gs. sarakstīta grāmata). Tajā aprakstīta Petera un Sīmaņa sacensība brīnumu darīšanā. Viena tāda turnīra laikā Sīmanis apgalvoja, ka spēj aiztraukties debesīs. Pēc sacītā viņš patiesi atrāvies no zemes un sācis celties augšup: "Un, lūk, kad viņš pacēlās, visi skatījās uz viņu, kas bija pacēlies virs mums." /"Pētera darbi," 3.-32./ Pārsteigtais pūlis skatījies uz Pēteri, kas lūdzis Visaugstāko notriekt viņa mesiju-konkurentu no augstumiem. Tais pašos "Pētera darbos" aprakstīts arī šīs sacensības iznākums: "Un nokrita no augstuma viņš un salauza kāju trijās vietās. Tad katrs meta viņam ar akmeņiem un gāja mājās. No tā laika sāka ticēt Pēterim." /"Pētera darbi," 3.-32./ Patiesi, pēc šī notikuma Sīmanis it kā zaudējis savus piekritējus.
Pēteris Maltā. Maltā daudz leģendas saistītas ar apustuli Pēteri, jo tieši viņs uz Maltu esot atnesis kristietību. Lieta tāda, ka Maltu viņš apmeklējis tādēļ, ka viņa kuģis cietis negadījumā. Saskaņā ar maltiešu leģendu Sv.Pēteris te esot izdzirdinājis Mdinas pilsētas (toreiz galvenā Maltas pilsēta) ķēniņa Publiusa slimo tēvu. Tāpēc visa pilsēta pievērsusies kristietībai un Publiuss kļuvis par pirmo Maltas bīskapu.
Pēteris kā Romas bīskaps. Romas katoļu mitoloģijā tiek Pēteris tiek uzlūkots kā pirmais leģendārais Romas bīskaps no 30.-64./67.gadam. Baznīcas vēsture (Eisēbija?) arī stāsta, ka ar pašu apustuli Pēteri ticies nākamais 4.Romas bīskaps Klements I, kam Pēteris atklājis īsteno ticību un uzticējis palīdzēt sprediķu laikā.
Nāve. 60.gadu sākumā, iespējams, ap 64.gadu, viņu kopā ar Pāvilu esot sodījis ar nāvi Romas imperators Nērons, sitot krustā ar galvu uz leju cirka arēnā.
Relikvijas. Rietumeiropā dažādās baznīcās ir 16 Sv.Pētera rumpji.
Mitoloģizācija. Balstoties uz evaņģēliju tekstiem viens no pirmajiem Romas bīskpiem Kaliksts I (217.-222.g.) centies pierādīt, ka apustulis Pēteris uzcēlis Kristus baznīcu uz "klints" un ieguvis "atslēgas no debesu valstības."
Saskaņā ar kristiešu vēstures mitoloģizāciju, Sv.Pētera mirstīgās atliekas it kā apglabātas zem Vatikāna bazilikas un viņš tiek uzskatīts par pirmo pāvestu.
Tā identifikāciju pieprasīja Pijs XII un ar to nodarbojās vairāki universitātes arheologi un docenti, līdz tas viss ticis nodots aizmirstībai Jāņa XXIII laikā.
Viņa vārdu tālāk nav pieņēmis neviens pāvests, jo pastāv ticējums, ka nākošais pāvests ar vārdu Pēteris būšot pēdējais.
Pētera kapa vieta? 1939.gadā pēc pāvesta Pija XI (1922.-1939.g.) rīkojuma tika sākti vairāk nekā 10 gadu ilgi arheloģiskie izrakumi zem Sv.Pētera bazilikas, ar nolūku pierādīt, ka apustulis Pēteris darbojies Romā un te apbedīts. Izrakumi ilga līdz 1950.gadam un to laikā uzgāja sen apbedītus pīšļus. Zinātnisku apstiprinājumu tam, ka uzietie ir Pētera pīšļi, neieguva (tāda pierādīšana vispār varētu būt visai problemātiska).
Tomēr 1950.gada 23.decembrī nākamais pāvests Pijs XII, uzstājoties ar radio uzrunu pirms Ziemassvētkiem, paziņoja par apbedījuma atrašanu un ticīgie uzskata, ka šeit apglabāts apustulis un pirmais Romas bīskaps Pēteris. Tomēr pēc gada katoļu izdevumos, kas nebija domāti plašām ticīgo masām, tika publicēts paziņojums, ka Pētera kaps tomēr nav atrasts, bet it kā uzieta tā "vieta, kur viņš ticis apglabāts."
Avoti.
Marka evaņģēlijs. Senākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem. Pierakstījis Pētera skolnieks Marks no Pētera sprediķiem.
Apustuļu darbi.
Pētera darbi. II gs. sarakstīts apokrifs.
Atradumi.
Vakarēdiena trauks. VIII gs. svētā vakarēdiena trauks no tumši sarkana karneola tiek pielūgts Spānijā un tam ir neapšaubāma izcelsme no romiešu laikiem. Šo kausu personīgi uz Romu esot aizvedis apustulis Pēteris.
Aplūkojamie objekti.
Sv.Pētera katedrāle Romā. Celta uz Vatikāna klints Sv.Pētera apbedījuma vietā.
Sv.Pētera ala Antiohijā. Ala atroadas Habibinecara (Habibi Neccar) kalnā pie pašas Antiohijas pilsētas. Tā ir dabiska ala, kurā ierīkota Sv.Pētera baznīca, jo apustulis Pēteris kā pirmais še esot sludinājis. Pēc tam tur sludinājis arī Pāvils. Iespējams, šī ir pirmā kristiešu baznīca.
