Kuģi, kuģubūve
Vēsture.
Buru laivu laiks. Pirmās buras izgatavotas, radot pretestību vējam ar zariem, lapām, zāļu pinumiem vai ādām.
Senajā Ēģiptē buras lietotas jau apmēram 6000.g.pmē. uz kuģiem, kas bija radušies no laivām un buru laivām.
Mūsdienās buru laivas lieto galvenokārt sportā (burāšana), tūrismā, atpūtā. Pie buru laivām pieder vaļējās un pusvaļējās bezkajītes švertlaivas un ķīļlaivas, ko klasificē pēc konstrukcijas, buru izvietojuma u.tml., kā arī jahtas - buru laivas ar klāju un kajītes virsbūvi.
Vīkingu kuģi. Gan ar klājiem, gan bez.
Burukuģu laiks. Tie bija kuģi, kurus uz priekšu dzen buru pārveidotā vēja enerģija. Tiem bija milzīga nozīme līdz XX gs. sākumam. Buru kuģiem bija milzīga nozīme pasaules vēsturē, tās ģeogrāfiskajā izpētē, tirdzniecībā un ekonomiskajā attīstībā.
Sākot ar II g.tk.pmē. buru kuģu konstrukciju krietni uzlaboja feniķieši, kas ieviesa ķīli, brangas, kravas glabāšanu zem klāja u.c. jauninājumus.
Vissenākie buru kuģi, kas konstruktīvi saglabājušies līdz mūsdienām, ir ķīniešu džonkas.
Sākumā buru kuģus izgatavoja no papirusa, kopš apmēram III g.tk.pmē. - no koka, bet XIX-XX gs. - no koka un metāla. Pirmie buru kuģi brauca galvenokārt ar ceļavēju, un tiem paredzēja divus dzinekļus - buras un airus (tiem bija galvenā nozīme). Tā tas turpinājās apmēram līdz XII gs., kad airu kuģu būvēšana praktiski beidzās, izņemot galēras.
Vēlāk, IX-II gs.pmē. par galvenajiem kuģu būvniecības centriem kļuva Senā Grieķija
Arābi apmēram II g.tk.pmē. izgudroja tagad t.s. latīņu buras. Tas bija kardināls uzlabojums, jo deva iespēju buru kuģiem pārvietoties arī pret vēju.
No II gs.pmē. kuģu būves centrs bija Dienvideiropa, ZR Eiropā - pēc X gs.mē.
Apmēram līdz XII gs. beigām buras lietoja galvenokārt tikai kā papilddzinēju airu kuģiem.
No 1180.gada nāk dati par pirmo stūres iekārtu, kas ierīkota kuģa pakaļgalā.
Rajonos ap Kijevu un Novgorodu sākās IX-XIV gs. - lodjas (luģi), karbasi, šitiki, kočas.
XII-XVI gs. pazīstamākie buru kuģi Eiropā bija Hanzas kogi un hulki (holki) - trīsmastu kogi, portugāļu karakas, karavelas, nao un galionas, holandiešu fleitas.
Vējam kļūstot par jūrniecības galveno enerģijas avotu, svarīgākais jauninājums XIII-XV gs. bija buru kopējā laukuma palielināšana, paceļot tās vairākos mastos un vairākos stāvos.
XIV-XV gs. buru mastu skaits tika palielināts līdz 3. Tas atviegloja buru kuģu vadīšanu un manevrēšanu, ļāva efektīvāk izkārtot buras, palielinot to kopējo laukumu. XV gs. buras sāka izvietot vairākos stāvos, palielinājās mastu augstums - tos izveidoja no 3 daļām XV-XVI gs.
XVI gs. ieviesa kuģu rasējumus. Ap XVI gs. vidu buru kuģu konstruktīvā attīstība galvenajos to būvniecības reģionos sasniedza apmēram vienādu līmeni.
XVII gs. pastiprinājās buru flotes specializācija militārajām vajadzībām - fregates, korvetes, līnijkuģi, un tirdzniecības vajadzībām, nelielus buru kuģus sāka izmantot arī sportā, tūrisma un atpūtas braucieniem. 1601.gadā notika pirmais vēsturiski datētais amatieru tūrisma brauciens, bet pirmā regate - 1661.gadā.
Visaugstāko attīstību buru tehnika sasniedza konkurencē ar tvaikoņiem XIX gs, parādoties kliperiem. Tad arī, ar reģionālām atšķirībām, nostabilizējās buru nosaukumi. Tie tika ņemti galvenokārt no holandiešu, angļu un vācu valodām, kas atvasināti galvenokārt no takelāžas elementa, pie kura bura piestiprināta, vai arī no buras atrašanās vietas. Buru kuģi sāka regulāri pārvadāt kravas pa līnijām apkārt pasaulei, un to uzstādītos ātrumu rekordus nosacīti izdevies pārspēt tikai mūsu dienās ar īpaši būvētiem daudz mazākas ietilpības buru kuģiem - sacīkšu jahtām.
Buru kuģu rekordi. Lielākais buru kugu sasniegtais ātrums - katamarāns "Crossbow II" no Lielbritānijas 1980.gadā sasniedza 36 mezglus (~66,7 km/st.) lielu ātrumu. Latvijā tādu rekordu sasniedza A.Eglāja konstruētais katamarāns "Centaurus" 1975.gadā - 24,9 mezgli (~46,2 km/st.).
Pāreja uz dzinēju kuģiem. 1870.gadā buru kuģu īpatsvars pasaules flotes kopējā ietilpībā bija 15 miljoni bruto reģistra t. - 77%, bet 1920.gadā - jau 5%. Atdodot pozīcijas kuģiem ar mehāniskajiem dzinējiem, buru kuģi pilnīgi zaudēja savu nozīmi kravu transportā.
Buru kuģi Latvijā. Latvijā buru kuģi būvēti kopš XII gs.beigām - XIII gs. sākuma.
Kuldīgā un Ventspilī XVII gs. izgatavoti vairāk kā 100 buru kuģi Kurzemes hercogistei un eksportam.
1861.-1913.gadam latviešu jūrmalnieki uzbūvējuši ap 600 buru kuģiem ar kopējo ietilpību vairāk par 115 000 neto reģistra t, kā arī ap 400 kabotāžas buru kuģu.
Krievpadomju okupācijas gados Rīgā bija pierakstīti lieli buru kuģi - četrmastu barkas "Kruzenšterns" (agrāk "Magdalene Winnen") un "Sedovs" (agrāk "Padua").
Buru kuģi mūsdienās. 1978.gadā pasaulē bija ap 300 buru kuģu ar ūdensizspaidu virs 100 t. No tiem 103 lietoja tūrisma un atpūtas braucieniem. 101 kļuvis par mācību kuģi, 78 iekārtoti muzeji, tie ir kuģu kopijas vai pieminekļi, bet pārējos izmanto par restorāniem, kazino, klubiem un kazarmām.
1055.gadā nodibināta Vispasaules mācību burinieku asociācija STA (Sail Training Association).
Kopš 1956.gada reizi 2 gados tā rīko starptautiskas buru kuģu sacensības "Operation Sail."
Niecīgā skaitā buru kuģus būvē arī mūsdienās.
Buru kuģus klasificē pēc takelāžas, mastu skaita, buru tipa.
"Thomas W.Lawson." 1902.-1907.g., ASV. Lielākais jebkad pasaulē bijušais buru kuģis. 7 mastu šoneris. Garums - 114,4 m, platums - 15,1 m, iegrime - 8,1 m, buru laukums - 3770. Uzbūvēts Bostonā 1902.gadā.
"France II." 1912.-1922.g. Garums - 127,6 m, platums - 17,0 m, iegrime - 7,6 m, buru laukums - 5560 kvm. Uzbūvēts Bordo 1911.gadā.
"R.C.Rickmers." 1906.-1917.g., Vācija. 5 mastu barka. Garums - 125,2 m, platums - 16,3 m, iegrime - 9,3 m, buru laukums - 4745 kvm. Uzbūvēts Brēmerhāfenē 1906.gadā.
"Preussen." 1902.-1910.g., Vācija. 5 mastu pilnkuģis. Garums - 124,3 m, platums - 16,r m, iegrime - 8,3 m, buru laukums - 5570 kvm. Uzbūvēts Hamburgā 1902.gadā
Dzinēju kuģi. XIX-XX gs. plaši sāka ieviest kuģus ar mehāniskiem dzinējiem un buru nozīme krasi samazinājās.
Roberts Fultons (1765.-1815.g.) — pirmā tvaikoņa izgudrotājs; pirmajā braucienā viņa «Klermonts» devās pa Hudzonas upi 1809.gadā.
Sakarā ar enerģētisko krīzi un ceetieniem mazināt apkārtējās vides piesārņošanos interese par buru kuģiem atdzimst. Izstrādāti buru kuģu projekti - buru kuģi ar mehanizētu un elektronizētu buru vadību.
Kuģu zemūdens daļu apsišanu ar vara plāksnēm uzsāka briti XVIII gadsimta 70. un 80. gados. Bruņukuģu priekšteči bija XIX gs. 50. un 60.gados būvētas bruņotas peldošās baterijas, lielgaballaivas un monitori.
XIX gs. 2.puses - XX gs. sākumam izmantoja bruņukuģus - tā bija virsūdens kuģu pamatklase ar liela kalibra (līdz 305 mm) torņu artilēriju in spēcīgām bruņām.
Pēc krievu-japāņu kara (1904.-1905.g.) bruņukuģu vietā sāka būvēt līnijkuģus (drednautus).
Skandināvijas valstu flotēs bruņukuģi saglabājās līdz pat II Pasaules kara beigām.
Vēsture. Pirmās buras izgatavotas, radot pretestību vējam ar zariem, lapām, zāļu pinumiem vai ādām.
Senajā Ēģiptē buras lietotas jau apmēram 6000.g.pmē.
Arābi apmēram II g.tk.pmē. izgudroja tagad t.s. latīņu buras. Tas bija kardināls uzlabojums, jo deva iespēju buru kuģiem pārvietoties arī pret vēju.
Apmēram līdz XII gs. beigām buras lietoja galvenokārt tikai kā papilddzinēju airu kuģiem.
Vējam kļūstot par jūrniecības galveno enerģijas avotu, svarīgākais jauninājums XIII-XV gs. bija buru kopējā laukuma palielināšana, paceļot tās vairākos mastos un vairākos stāvos.
Visaugstāko attīstību buru tehnika sasniedza XIX gs, parādoties kliperiem. Tad arī, ar reģionālām atšķirībām, nostabilizējās buru nosaukumi. Tie tika ņemti galvenokārt no holandiešu, angļu un vācu valodām, kas atvasināti galvenokārt no takelāžas elementa, pie kura bura piestiprināta, vai arī no buras atrašanās vietas.
Sakarā ar enerģētisko krīzi un cnetieniem mazināt apkārtējās vides piesārņošanos interese par buru kuģiem atdzimst. Izstrādāti buru kuģu projekti - buru kuģi ar mehanizētu un elektronizētu buru vadību.
Barkas.
Brigas.
Brigantīnas.
Bruņukuģi.
Džonkas.
Fregates. Fregata (itāļu val.), fregate (franču val.) Liels trijmastu karakuģis XVIII un XIX gs. Otrs lielākais karakuģis pēc līnijkuģa, bruņojumā bija līdz pat 60 lielgabali. Liels kustības ātrums.
Galeras.
Galjonas.
Galioti.
Karavelas.
Kogi.
Kliperi.
Kreiseri.
Kvadrirēmas.
Līnijkuģi.
Paketboti.
Tenderis, kuteris. Jūras vienmasta burinieks ar slīpām burām. Tam ir 2-3 priekšējās trijstūra formas buras - klīveri. Jūras kara flotē tas ir pats mazākais kuģītis.
Triēras, trirēmas.
Tvaikoņi. Roberts Fultons (1765.-1815.g.) — pirmā tvaikoņa izgudrotājs; pirmajā braucienā viņa «Klermonts» devās pa Hudzonas upi 1809.gadā. Pašlaik visvecākais ekspluatācijā esošais tvaikonis ir norvēģu pasažieru kuģis Skibladner, kas kursē lielākajā Norvēģijas ezerā Mjēsā.
Čaika. "Kaija" (krievu val.) Aizkrāciešu kazaku upju kuģis XVI-XVII gs., spējīgs arī uz jūras kabotāžas braucieniem. Garums līdz 20 m, platums - 4 m. Kuģim bija 10-12 airu pāru, masts ar buru, 2-4 nelieli lielgabali.
Šņava. Neliels divmastu kara vai tirdzniecības burukuģis XVII-XVIII gs. Kalpoja ziņneša un izlūkošanas vajadzībām.
Šoneris. Schooner (angļu val.). Divu vai triju mastu (2-7?!) burinieks ar slīpām burām. Izmantoja kara un tirdzniecības flotēs XVIII-XIX gs.
Jolla. Kuģa laiva ar plakanu dibenu. Tai ir 1-2 airu pāriem, novācams masts ar buru.
1902.gadā tika uzbūvēts pasaulē vienīgais burinieks ar 7 mastiem Thomas W.Lawson.
Kuģubūve. Kuģu būvei izmanto īpaši celtu ēku - eliņu.
Kuģubūve Latvijā.
Aplūkojamie objekti.
Vecais cietoksnis Kipras Kirēnijā. Te izstādīts pasaulē otrais vecākais kuģis – 23 gadsimtus vecs.
Faraonu kuģi Gīzas plato.
Saites.
Kuģniecība, navigācija.
Lielāko kuģu katastrofu saraksts.
