Baldrs
Senislandiešu - Baldr.
Jaunības un skaistuma dievs ģermāņu mitoloģijā.
Radniecība. Tēvs - Odins.
Māte - Friga. Abu mīļākais dēls.
Raksturojums. Saules, gaismas un jaunības dievs.
Dzīvesgājums. Pasaules bojāejas priekšvēstnesis ir vardarbīgs akts – dieva Baldra nogalināšana. Tā nāvi izraisīja nodevīgais uguns dievs Lokijs, kas caurdūra viņa sirdi ar āmuļa zaru, par ko tiek sodīts un piekalts pie klints. Senskandināvu sāgas vēsta, ka pēc viņa nāves sākušās likumu pārkāpumi, morāles pagrimšana un asiņainas cīņas.
Mīts par Baldru. Baldrs kopā ar visiem dieviem – āsiem laimīgi dzīvoja dievu pilsētā Asgardā. Baldra māte Frīga uzzināja, ka viņas dēlam draud briesmas. Viņa lika visām pasaules lietām, dzīvniekiem un augiem zvērēt, ka viņi nekad nenodarīs neko ļaunu viņas dēlam. Visi zvērēja, izņemot āmuli, kuru dieviete nebija pamanījusi. To uzzināja ļaunais Lokijs un rotaļas laikā ielika āmuļa atvasi akla dieva Hēda rokā, kurš pats negribēdams, nogalināja Baldru. Dievi Lokiju par to bargi sodīja.
Baldra nāve bija ragnarjoka priekšvēstnese.
Avoti. Senāka Eda, “Gaišreģes vīzijas,“ Jaunākā Eda.
Saites.
Skandināvu mitoloģija.
