Aliens

Pirmie marihuānas lietotāji dzīvojuši Ķīnā

Izpētot senu, Gūšī kultūras cilvēku atstātu apbedījumu Siņdzjanas provincē Ziemeļrietumu Ķīnā, zinātnieki līdz ar citām kapa piedevām atrada labi saglabājušos marihuānas saišķi.

Atrastie halucinogēnie augi, kuru krāsa vēl nebija zudusi, zaļojuši pirms aptuveni 2700 gadiem un, acīmredzot, tikuši "kultivēti psihoaktīviem nolūkiem," - teikts Oksfordas (Lielbritānija) universitātes izdevumā The Journal of Experimental Botany publicētā rakstā.

"Mūsu pētījumi," - norāda raksta vadošais autors, amerikāņu neirologs dr.Etēns B.Ruso, - "sniedz senākās, ar analīzēm apstiprinātas liecības par kaņepju farmakoloģiski aktīvo vielu izmantošanu medicīniskām vai reliģiskām vajadzībām."

Kaņepes, kā šķiedrvielām bagāti kultūraugi, bija pazīstamas arī Senlatvijā, no tām gatavotu substanci pieminējis Homērs un daudzi rakstītie avoti sniedz ziņas par kaņepju izmantošanu gan medicīnai, gan psihodēlisku stāvokļu sasniegšanai Senajā Ķīnā. Tomēr līdz šim vēl nekur nebija izdevies iegūt tik senus, labi saglabājušos auga lapotnes daļu paraugus.

Starptautiskā zinātnieku komanda veica virkni analīžu un izmeklējumu, kuros noteica Siņdzjanā atrastās marihuānas parauga C14 vecumu, izpētīja sastāvā esošo tetrahidrokanabinola - galvenās psihoaktīvās kaņepju vielas - daudzumu un sekvestrēja DNS ķēdes. Pētījumu rezultāti, pamatojoties uz fitoķīmisko analīžu un augu morfoloģijas rādītājiem, apstiprināja jau iepriekš zinātnieku izteikto pieņēmumu, ka kapā atrastās kaņepes nav ievāktas brīvā dabā, bet bijušas izkoptas kā kultūraugs, pie tam, īpaši selekcionējot tieši augstu psihoaktīvu vielu līmeni saturošas sugas. Uz kaņepju izmantošanas veidu Gūšī sabiedrībā netieši norāda arī fakts, ka šie augi tika atrasti tikai divos no vairāk nekā piecsimt izpētītajiem kapiem. Turklāt nevienā no apbedījumiem neatrada kādas liecības par kaņepju izmantošanu apģērba izgatavošanai vai pārtikai.

789 gramus smagais kaltētu kaņepju saišķis bija ievietots ādas grozā un nolikts blakus Gūšī kultūrai piederoša vīrieša mirstīgajām atliekām. Vadoties pēc pārējām apbedījuma piedevām - zirglietām, loka šaušanas piederumiem un arhaiskas ķīniešu arfas - kan-hū, arheologi noteica, ka mirušais, ap 45 gadu vecs vīrietis, piederējis sabiedrības augstākajam slānim un, ļoti iespējams, bijis šamanis.

Vairāki plašsaziņas līdzekļi, ziņojot par atradumu, rakstīja, ka marihuānas saišķis atrasts kopā ar gaišmataina un zilacaina indoeiropieša mūmiju. Tomēr tā ir tikai daļēja taisnība. Vīrietis, tāpat kā daudzi citi šajā mūsdienu Ķīnas reģionā pirms vairāk nekā 2000 gadiem dzīvojošie cilvēki, antropoloģiski patiešām piederējis eiropeīdu rasei taču nekas nav zināms par viņa matu vai acu krāsu. Ja vairums kapulaukā apbedīto cilvēku, sausā klimata, augsnes sastāva un apbedīšanas tradīciju pasargāti, bija mumificējušies un daudziem bija saglabājušies mati - dažiem mirušajiem arī rudi vai blondi, tad kapā ar marihuānas grozu pētnieki atrada tikai sajauktas skeleta atliekas. Zinātnieki spriež, ka šamanis miris kaut kur citur, iespējams Tjanšana augstkalnē, un vēlāk pārapbedīts Janhaja kapulaukā netālu no Turpanas. Kas attiecas uz acu āboliem, tie, kā zināms, tik labā stāvoklī, lai varētu noteikt krāsu, ir atrasti tikai dažām, ledājos iesalušām mūmijām Alpos un Peru augstkalnē. Ziņas par indoeiropiešu valodā runājošiem gaišmatainiem lopkopjiem ar zilām acīm Siņdzjanas provincē ir smeltas no V gadsimta sākumā sarakstītām Austrumu Haņu dinastijas (25.-220.g.) vēstures grāmatām (Hou Hansu), uz kurām savā rakstā arī atsaucās Etēna B. Ruso vadītie pētnieki.

Pirmo reizi publicēts 05.02.2009.