Flores cilvēki, ebugogi
Homo floresiensis - „cilvēks no Flores salas.” Nosaukums pēc atraduma vietas Flores salā Indonēzijā.
Hobitu nosaukums tiem pielipis no Dž.Tolkīna pasaku grāmatas „Gredzenu pavēlnieks.”
Varētu tikt uzskatīts par cilvēka (Homo) 8.paveidu/pasugu.
Atrašana un izpēte. Jau 1964.gadā arheologi uzgāja neparasti senas cilvēka klātbūtnes pazīmes tā sauktajā Aukstajā alā (Liang Bua cave) - kaļķakmens alā. Ala atrodas Indonēzijas salā Florē (ap 600 km uz austrumiem no Javas salas Bali kūrorta un uz ZR no Austrālijas). Tā iesniedzās kalnā 130 pēdu dziļumā.
1998.gadā alas apkārtnē austrāļu pētnieki uzgāja primitīvus akmens darbarīkus un visai drīz tika atrakts pilns cilvēka skelets (sievietes). Taču tas nelīdzinājās nekam, ko bija nācies redzēt iepriekš. Atrastais skelets bija metru garš, bet tā galvaskauss – ne lielāks par greipfrūtu. Par spīti niecīgajiem izmēriem, zinātnieki secinājuši, ka kauli ir pārpalikumi no nobriedušas un fiziski spēcīgas sievietes. Tā medījusi nelielus ziloņus un milzīgas žurkas, kas tobrīd mitinājušās salā.
„Sākumā mēs domājām, ka tas ir bērns,” - žurnālam Nature stāstīja Jaunanglijas universitātes profesors Maiks Murvuds.
2003.gada septembrī Džakartas laboratorijā sākās skrupulozs darbs, lai skeletu restaurētu un identificētu visus kaulus.
2004.gadā alā uzietas sešu hobitu paliekas (tātad uzieti kopumā 6 skeleti) un vulkāniskie pelni, kas varēja iznīcināt šo mazo sabiedrību.
Iesākumā šis atradums tik ļoti šokējis pētniekus, ka radās pat doma, ka šie cilvēciņi varētu būt slimi vai mutanti. Datortomogrāfa analīzes apliecināja, ka mazie cilvēciņi fizioloģiski bijuši pavisam normāli un veselīgi pieauguši īpatņi. Viņu smadzenes bija pietiekami labi attīstītas, lai prastu izgatavot darbarīkus. Floridas valsts universitātes pētniece Dīna Folka skenēja viena radījuma galvaskausu un virtuāli konstruēja smadzenes. Tās ne tuvu nebija šimpanzei līdzīgas, kā to varētu sagaidīt. Kopumā viņa hobitu galvaskausus salīdzinājusi ar 10 dažādu cilvēku un 18 šimpanžu galvaskausiem.
Floresas cilvēka atklāšanas vēsturi aprakstījis Pīters Brauns no Jaunanglijas universitātes Austrālijā.
Apraksts. Ļoti mazā auguma dēļ tos bieži sauc par Floresas salas pundurcilvēkiem.
Mazais augums. Proporcionāli veidotā sieviete bija nepilnu metru (3 pēdas) augumā un svēra 55 mārciņas. Iespējams, viņu senči bija pitekantropi Homo erectus, kuri parādījās uz salas pirms 850 000 gadu, bet ar laiku sala apstākļos viņu augums samazinājies. Tas pats bija raksturīgs arī bifeļiem, degunradžiem, ziloņiem un citiem zīdītājiem, kuru atliekas atrastas uz salas.
Vairāki zinātnieki uzskata, ka tas ir sugas Homo erectus sānzars, salu variants - pundurforma. Saskaņā ar citu viedokli: pundurformas ir adaptīvie varianti pēc vulkāna Tobo izvirduma, kad uz ilgu laiku iestājās ļoti skarbi dabas apstākļi. Vienota viedokļa joprojām nav.
Smadzenes. Ļoti labi attīstītas smadzenes, tilpums - 380 cm3 (pēc tilpuma apmēram tikpat cik šimpanzei jeb 1/4 no mūsdienu cilvēka smadzeņu apjoma), līdzīgas sugai Homo erectus.
Lai gan hobitu smadzenes bijušas mazliet mazākas par mūsdienu cilvēka smadzeņu trešo daļu – t.i. mazāk nekā šimpanzei, taču tām ir bijis tā saucamais 10.Brodmana lauks - stipri krokots rajons priekšējā smadzeņu daivā, kas tā īpašniekam ļauj plānot rīcību, uzņemties iniciatīvu. Arī liela deniņu daiva - tajā atrodas centri, kas ļauj dzirdēt un saprast dzirdēto. Arī cilvēkam deniņu daiva ir liela, taču ne tik neproporcionāli resna. Paleontologs Dins Folks no Floridas pavalsts universitātes atzīmēja, ka Floresas cilvēka smadzenēm piemīt īpašības, kuras nekad nav nācies novērot līdzīgu izmēru zīdītājiem.
Galvaskausa forma vairāk atgādina australopitēka galvu – lieli apaļi acu dobumi, spēcīgs apakšžoklis ar neasiem zobiem. Priekšzobi arī mazāki kā mūsdienu cilvēkam.
Sabiedrība un dzīvesveids. Viņi varētu būt mednieki, jo atrasti akmens darbarīki, nogalināto zvēru kauli un ugunskuru vietas. Domājams, tie spējuši iekurt uguni.
Spēja medīt grupā, lietoja sarežģītus akmens ieročus lielu dzīvnieku medīšanai. Medījuši pundurziloņus, milzīgus bruņurupučus un žurkas laboradora lielumā.
Tas viss norāda uz viņiem kā sabiedriskām būtnēm.
Taču mazo izmēru un rupjo vaibstu komplekts viņos ir unikāls.
Ģenētiskie pētījumi. Tie parāda, ka Homo floresiensis veicis arī patālus ceļojumus. Izsaka minējumus, ka tie varētu būt bijuši bambusa plosti(?).
Sugas vecums. Datējums svārstās no 12 000 – 9 500 gadiem senuma (citi dati 38-14 tūkstošu seni), tātad dzīvojis vienā laikā ar mūsdienu tipa cilvēkiem. Vislabāk saglabājies sievietes skelets noteikts kā 18 000 gadu vecs - tās ir senākās ziņas par šo pasugu.
Kauli alā tika izrakti no 6 m dziļuma, kas liek domāt, ka suga radusies vismaz pirms 95 tūkstošiem gadu.
Antropologi pieļauj, ka suga izmira pirms 500 gadiem.
Sistemātika. Varētu tikt uzskatīts par cilvēka (Homo) 8.paveidu/pasugu.
Iespējams, viņu senči bija pitekantropi Homo erectus, kuri parādījās uz salas pirms 850 000 gadu.
Vairāki zinātnieki uzskata, ka tas ir sugas Homo erectus sānzars.
Flores cilvēka izmiršana. Tomēr literatūrā raksta, ka Flores cilvēki spēji izmiruši 12 000 gadu atpakaļ. Domā, ka pēdējais Ledus laikmets nebeidzās ar pakāpenisku siltināšanos (tā domāja līdz pat XX gs. vidum), bet gan ar vulkānismu, seismiskiem grūdieniem, cunami, kas iznīcināja daudz dzīvo būtņu, ieskaidot pundurziloņus, gigantiskās žurkas un Flores cilvēku.
Iespējams, ka šeit ir darīšana ar nelielu izdzīvojušo pundurcilvēku grupu.
Tāda pundurcilvēku grupa (menehune) varētu būt izdzīvojusi arī Havaju salās, ja jau reiz 65 tādi īpatņi fiksēti tautas skaitīšanā Vainihas ielejā 1820.gadu sākumā.
Atradumi. Nav uziets nekas tāds, kas liecinātu par floriešu spēju domāt un uztvert simboliski.
7 punduru skeleti.
Akmens darbarīki un ieroči. Esot labi izstrādāti.
Nogalinātu zvēru kauli.
Floresas cilvēki mitoloģijā. Par mazajiem cilvēciņiem saglabājušies nostāsti Flores salas iedzīvotāju folklorā. Vietējie mazos cilvēciņus sauca par Ebu gogo - "vecmāmiņa, kas ēd gaļu" (vienā no centrālās Flores valodām).
Flores salas tautas teikas stāsta par mazu, apmēram 1 m augumā, spalvainu cilvēciņu cilti ar marakujas formas galvām, atvirzītām, popkultūras elfu tēlam līdzīgām ausīm un savādu, neveiklu gaitu. Viņi dzīvoja alās, ēda neapstrādātu pārtiku un tiem bija pašiem sava primitīva valoda. Ebugogi bieži vien kaut ko murmulējot pie sevis un līdzīgi papagailim spējot atkārtot tam priekšā pateiktus vārdus.
Flores iedzīvotāji uzskata, ka ebugogi tur dzīvoja vēl laikā, kad salā pirms aptuveni 400 gadiem ar portugāļu tirdzniecības kuģiem ieradās pirmie eiropieši. Florieši ir pārliecināti, ka atsevišķi eksemplāri, bijuši dzīvi vēl XIX gs.
Līdzīgi nostāsti par mežos mītošām, pigmejiem līdzīgām cilvēkveidīgām radībām sastopami daudzviet Dienvidāzijā. Ja agrāk šos leģendu tēlus zinātnieki visbiežāk interpretēja kā mītiskus senču garu iemiesojumus, tad tagad, pēc vairāku homo floresiensis skeletu atradumiem daudz ticamāka šķiet versija, ka pierakstītie nostāsti atspoguļo atmiņas par senākajiem šo vietu iedzīvotājiem, kurus iznīcinājuši attīstītākie, vēlāk ienākušie tagadējo tautu senči.
Havaju salu polinēziešu mīti arī stāsta par mazu cilvēciņu tautu – menehune, kas Havaju salās ieradusies ap 10 000 gadu pirms pašu pirmo polinēziešu ierašanās.
Hipotēzes. Amerikāņu pētnieki noskaidrojuši, ka hobitu plaukstas vairāk līdzinājušās pērtiķu plaukstām. Tādējādi viņu viedoklis ir, ka mazie cilvēciņi pārstāv atsevišķu cilvēkveidīgo būtņu atzaru. ASV, Austrālijas un Indonēzijas zinātnieki secinājuši, ka Floresas cilvēki atšķēlušies no Homo erectus atzara, kas izcēlies pirms 2 miljoniem gadu un izzudis pirms 25 000 gadu.
Hobiti-jūrasbraucēji. Izteikta tāda hipotēze, balstoties uz havajiešu leģendu/ām un to, ka arī pati Floresas sala atrodas 15 jūdžu attālumā no Āzijas cietzemes. Tas gan varētu nebūt arguments, jo ir iespējama vēlāka ūdens līmeņa celšanās. Vai tiešām viņi būtu spējuši pārvarēt jūras attālumus no vienas salas uz nākamo?
Hobiti un Sniega cilvēks. Ir doma, ka kādas atsevišķas mazo cilvēciņu kopienas varētu būt izdzīvojušas līdz mūsdienām, piemēram Āfrikas ....., jo dažos gadījumos Sniega cilvēks tiek raksturots kā visai neliels augumā.
Hobiti - bada bērni? Dīvaina hipotēze par to, ka tāds mazs augums hobitiem radies pārtikas trūkuma dēļ.
Atraduma nozīme. To grūti pārvērtēt. Līdz ar šo atradumu konservatīvajai zinātnei nāksies daudz ko pārvērtēt un pieļaut pašas neiedomājamākās iespējas. Iespējam, tas ir vēl viens trieciens teorijai, ka Āfrika ir cilvēka pirmdzimtene.
Interesanti! Zinātnieks D.Lībermans uzskata, ka Homo georgicus varēja būt tā suga, no kuras salu izolācijā izveidojās Flores salas mazie cilvēciņi – Homo floresiensis.
Raksti.
Vai Flores "hobiti" bija mikrocefāli mūsdienu tipa cilvēki?
