Aliens

Četras vietas mūsu Saules sistēmā, kur meklēt citplanētu dzīvības formas

Melna, burbuļojoša asfalta pildīts ezers ir vieta uz Zemes, kur, kā varētu iedomāties, zinātnieki vismazāk var cerēt atrast kādas dzīvības formas. Tomēr izrādās, ka šāds priekšstats ir maldīgs. Šī gada 7.augustā žurnālā "Science" publicētajā pētījumā apgalvots, ka nafta dzīvībai nemaz nav tik naidīga - par to liecina mikroorganismi, kas atrasti nelielos ūdens pilienos Trinidādas ar piķi (naftas smagākajām frakcijām) pildītajā Piča (Pitch) ezerā.

Šis atklājums, iespējams, rosinās pētniekus meklēt dzīvības formas uz planētām ar ekstrēmu vidi, uz kurām, kā līdz šim uzskatīja, tās eksistence principā nav iespējama. Mūsu pašu Saules sistēmā vien ir četras šādas vietas. 

Titāns. Dzīvu organismu atklājums Trinidādas Piča ezerā, domājams, varētu ieinteresēt pētniekus, kuri dzīvību cer atrast uz Saturna lielākā mēneša - Titāna. Lai arī Titāns Zemei ir līdzīgs vairāk, nekā jebkura cita planēta Saules sistēmā, taču tā virsmu sedz nevis ūdens, bet ogļūdeņražu okeāns.

Žurnāla "Science" publicētā pētījuma autori pieņem, ka Titāna naftas ezeru iekšienē veidojas ūdens un amonjaka pilieni, līdzīgi Piča ezerā atrastajiem ūdens pilieniem. Turpmākie pētījumi par to, kādā veidā mikroorganismi spēj izdzīvot naftā ieslēgtā ūdenī mums dos priekšstatu par to, kāda veida organismi uz Titāna, ja tādi eksistē, ir spējīgi pielāgoties dzīvei ogļūdeņražu vidē, livescience pastāstīja Vašingtonas Pavalsts universitātes astrobiologs un pētījuma līdzautors Dirks Šulcs Makučs (Dirk Schulze-Makuch).

Marss. XIX un XX gadsimta mijā astronoms Persivāls Lovels (Percival Lowell) popularizēja ideju par tā saukto „Marsa kanālu” mākslīgo izcelsmi, proti, ka tie ir marsiešu roku darbs. Tagad gan zināms, ka šķietamie kanāli bija tikai iespaidīga ilūzija. NASA misiju "Marinet" un "Viking" atsūtītie attēli atklāj vientulīgu ainavu bez jebkādām, mums atpazīstamām civilizācijas pazīmēm.

Līdz šim zinātniekiem nav izdevies iegūt pārliecinošus pierādījumus par dzīvības pastāvēšanu uz Sarkanās planētas. Tomēr zināms, ka ūdens ledus veidā klāj Marsa polāros rajonus un planētas virskārtas augsne vidēji satur 2% ūdens. Nesen NASA Marsa pašgājēja "Zinātkāres" izpētītie dubļi gan varētu liecināt par mikroorganismu eksistēšanai labvēlīgu vidi uz Marsa pirms miljardiem gadiem, kad klimats uz šīs planētas bijis mitrāks un siltāks.

Eiropa. Tā kā ūdens ir viens no galvenajiem, ja ne pats galvenais, dzīvības pastāvēšanas priekšnoteikums, Eiropa varētu būt vispiemērotākais kandidāts citplanētu dzīvības formu meklēšanai Saules sistēmas robežās. Šo Jupitera mēnesi klāj milzīgs ūdens okeāns, kurš no ārpuses ieslēgts ledus čaulā, taču zem tās ūdens pastāv šķidrā agregātstāvoklī. Pēdējos gados zinātnieki atklājuši mikrobus ekstrēmā okeāna vidē tepat uz Zemes. Tas ļauj domāt, ka dzīvība līdzīgos apstākļos varētu eksistēt arī uz Eiropas. Režisors Džeims Kamerons, kurš 2012.gadā zemūdenē nolaidās gandrīz 11 kilometrus dziļumā zem Klusā okeāna virsmas Mariānu dziļvagā, atklājis 68 jaunas baktēriju sugas. Pēc gada zinātnieki mikroorganismus atrada Antarktīdas ezerā dziļi apakšā ledus segai. 

ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija ir saņēmusi pieprasījumu piešķirt papildus 15 miljardu dolāru lielu finansējumu misijām uz Eiropu. NASA pētnieki ir izstrādājuši zondi, kuru nosaukuši par "Europe Clipper." Zonde, kā to iecerējuši inženieri, veiks daudzkārtējus apriņķojumus apkārt Eiropai, lai izpētītu ūdens tvaikus, kas paceļas no Jupitera pavadoņa dienvidpola. 

Encelāds. Līdzīgi Eiropai, arī Saturna mēnesi Encelādu klāj ledus apvalkā ieslēgts dziļš okeāns, kura aizņemtā platība ir vismaz salīdzināma ar Augšezeru (Ziemeļamerikā). Daži zinātnieki domā, ka ir iespējams izpētīt Encelada apslēpto ūdeni bez urbšanās cauri tā 40 kilometrus biezajam ledus vākam. 

NASA zonde netālu no Encelada dienvidpola nofotografējusi 101 ūdens tvaika un ledus daļiņu geizeru izvirdumus. Ja šie tvaiki un ledus daļas nāk no Encelada ar ledus segu klātā okeāna, tad nākotnē zondes, kas lidotu cauri greizeriem, varēs izpētīt Saturna mēness okeāna sastāvu, nenolaižoties uz tā virsmas. 

Attēls: Saturna mēness Encelāds. Skats no kosmiskās zondes "Cassini" stāvoklī, kad Saule atrodas aiz Encelāda. Saules gaismā redzamas ledus daļiņas, kas tiek izsviestas no geizeriem, kuri atrodas tā sauktajās "tīģera svītru" vietās - uz Encelāda dienvidpola reģiona novērotajās ledus plaisās. Avots: NASA.

Avots:
livescience.com

Pirmo reizi publicēts 19.08.2014.