Marsa kanāli
Šķietami taisnas līnijas, kas stiepjas pa Marsa virsmu simtiem kilometru un atgādina marsiešu veidotas būves.
Zinātniskās sabiedrības uzmanību tās piesaistīja pēc Marsa pietuvināšanās XIX gs. beigās Džovanni Skiaparelli izteica sensacionālu paziņojumu par dīvainām regulārām līnijām uz Marsa, kādēl varētu pieļaut, ka uz Sarkanās planētas mīt saprātīgas būtnes. XIX un XX gadsimta mijā astronoms Persivāls Lovels (Percival Lowell) popularizēja ideju par tā saukto „Marsa kanālu” mākslīgo izcelsmi, proti, ka tie ir marsiešu roku darbs.
Patiesībā par šīm līnijām jau 10 gadus agrāk bija paziņojis vēl Andželo Seki, kas tolaik bijis Romas Jezuītu kolēģijas zvaigžņu observatorijas direktors. Seki tos bija nosaucis par kanali - dabisku gultni. Pēcāk šo vārdu angliski pārtulkoja kā cannal - t.i. "mākslīga hidrotehniska būve," kas maina lietas būtību.
Jau 100 gadu pirms A.Seki Marsa kartē bija jau atzīmēti 60 "kanāli," kas tā arī neizsauca īpašu interesi. Tagad gan zināms, ka šķietamie kanāli bija tikai iespaidīga ilūzija.
Amerikāņu kosmiskā zonde Mariner-4 1965.gadā pirmo reizi noraidīja uz Zemi daudz Marsa virsmas fotoattēlu. Tur slavenie Marsa kanāli izrādījās tika ēnu spēles. Kļuva skaidrs, ka Marsa virsmu klāj plakani lavas līdzenumi ar aizām un vulkāniem ziemeļu puslodē un augstiem kalniem dienvidu puslodē.
Šodien zināms, ka Marsa kanāli nav nekas cits kā optiska ilūzija, kas radusies nepilnīgu tālrāžu un lielā attāluma dēļ. Tuvāk tos aplūkojot it kā nepārtrauktās līnijas sadalās mazu krāterīšu virtenēs. NASA misiju "Marinet" un "Viking" atsūtītie attēli atklāj vientulīgu ainavu bez jebkādām, mums atpazīstamām civilizācijas pazīmēm.
Saites
Marss.
