Mariānu dziļvaga
- Detaļas
- 4720 skatījumi
Visdziļākā vieta uz Zemes, Klusā okeāna dibenā, kuras dziļākā vieta nes Čelindžera bezdibeņa nosaukumu.
Atrašanās vieta. Klusā okeāna rieteņu daļa, uz dienvidiem un austreņiem no Mariānu salām, 400 km uz austreņiem no Guamas salas.
Apraksts. Minēti dažādi dziļumi – 10 902 m (Nereus mērījums), 10 916 m (Trieste mērījums), 11 022 m (Vitjaz mērījums).
Spraugas garums ir 1340 km, vidējais platums 59 km.
Dziļvagas izpēte. Neskatoties uz vairakkārtēju nolaisanos dziļvagas dibenā šis rajons joprojām ir maz izpētīts.
Atklāšana. Šī sprauga Klusā okeāna dibenā tika pamanīta jau 1951.gadā, kad britu kuģis Chellenger II okeanoloģijas ekspedīcijas laikā (1950.-1952.g.) veica sistemātisku okeāna dziļuma mērīšanu. Iesākumā to pat iesauca par "Čelendžera spraugu."
Vitjaz ekspedīcija. 1957.gadā dziļvagas vietā ieradās krievpadomju okeāna izpētes kuģis Vitjaz ar ekspedīciju. Zinātnieki pavēstīja, ka tiem izdevies konstatēt dzīvību dziļvagā 7000 m dziļumā. Tolaik tā bija zināma sensācija, jo tika uzskatīts, ka tumsā un 1100 atm. spiedienā nekā dzīva nevarētu būt. Krievi esot noteikuši, ka dziļvagas dibenā ir dzīvība.
Vitjaz esot izmērījis dziļumu 11 022 m, tātad krievu ekspedīcija apstiprināja britu "Challenger II" ekspedīcijas dziļuma mērījumus.
Triestes nolaišanās. 1960.gada 23.janvārī ASV JKF leitnants Dons Volšs un šveiciešu okeanogrāfs Žaks Pikārs ar batiskafu Trieste nolaidās Mariānu dziļvagā 10 916 m dziļumā. Batiskafs bija 2 m diametrā un tā sienas veidoja 12 cm biezs tērauds. Iegremdēšanās ilga 4 stundas un 48 minūtes, sasniedzot atzīmi - 10 911 m zjl. 10 000 m dziļumā zinātnbieki bija redzējuši gar iluminatoru aizpeldam divas 30 cm garas zivtiņas! Zinātnieki uzturējās dziļvagas dibenā 30 minūtes.
Pikāra grāmatā "Dziļums - septiņas jūdzes," kas stāsta par batiskafa Trieste iegremdēšanos, ir atzīme par nezināma zemūdens aparāta novērojumu: "10:57. Dziļums 700 olektis (?-саженей, ap 1300 m), pamanīts diezgan paliels objekts ar daudziem spīdošiem punktiem." Ufologi atstāsta, ka 1,5 km dziļumā batiskafam sekojis milzīgs disks ar gaismām.
Briesmoņa uzbrukums. Dažus gadus pēc Trieste iegremdēšanās neparasts piedzīvojums sanāca vācu pētniekiem ar Highfish aparātu. 7000 m dziļumā aparāts negaidīti atteicās iznirt. Lai noskaidrotu iemeslu, pētnieki ieslēdza infrasarkano kameru un sastinga pārsteigumā! Milzīgs aizvēsturisks ķirzaks, iekodies batiskafā, mēģināja to pāršķelt kā riekstu. Vācieši briesmoņa aizbiedēšanai esot izmatojuši kaut kādu "elektrisko lielgabalu." Briesmonis esot saņēmis triecienu. (vispār gadījums ļoti izskatās pēc izdomāta. Avots: Тайны и загадки. 05.11.2012.)
Nereus ieniršana. No attāluma vadāma ASV zemūdene Nereus pavadīja desmit stundas dziļākajā zināmajā vietā pasaules okeānā, sasniedzot 10 902 metru dziļumu Marianas dziļvagā Klusā okeāna rietumos. Tas padara "Nereus" par pašlaik vienīgo visdziļāk ienirt spējīgo zemūdeni pasaulē un pirmo aparātu, kas izpētījis Marianas dziļvagu kopš 1998.gada.
Vēl viens fufelis? 2003.gadā ASV publicējuši rezultātus par dziļvagas pētījumiem ar jaudīgiem prožektoriem, jūtīgām videosistēmām un mikrofoniem. Platforma (vai tik tā nav tas pats Nereus?) tika nolaista 6 tērauda trosēs (collas diametrā - 2,54 cm). Iesākumā nebijis nekā neparasta, taču pēc pāris stundām prožektoru gaismā sākuši pavīdēt lielu un dīvainu objektu silueti 12-16 m. Mikrofoni šai laikā fiksēja un noraidīja uz ierakstīšanas iekārtām skarbas skaņas - metāla žļarkšķēšanu un dobjus vienmērīgus sitienus pa metālu.
Kad platformu izcēla, izrādījās, ka spēcīgās titāna kobalta konstrukcijas saliektas, bet troses no ārkārtīgi izturīgā tērauda (izgatavotas NASA laboratorijā) iezāģētas. Vēl nedaudz, un unikālā aparatūra tā arī būtu palikusi okeāna dzīlēs. (Avots: Тайны и загадки. 05.11.2012.)
Zinātnieki aizbildinoties ar vispārīgiem formulējumiem, bet ufologi līksmo!
Pēc šī gadījuma ne reizi vien cilvēki sūtīja savus aparātus dziļvagā.
2005.gadā japāņu pētnieki uzgāja 13 vienšūņu veidus, kas neizmainītā stāvoklī eksistē jau gandrīz miljardu gadu.
Kamerona nolaišanās. 2012.gada 26.martā Mariānu dziļvagā nolaidās Džordžs Kamerons ("Titānika" režisors), tā to izdarīdams otro reizi kopš 1960.gada. Kamerons to veica ar zemūdeni Deep See Challenger.
Nolaišanās ilga 2 stundas un 36 minūtes. Lejā viņš pavadīja 3 stundas. „Kamerons savāca materiālus izpētei jūras bioloģijas, mikrobioloģijas, astrobioloģijas, jūras ģeoloģijas un ģeofizikas jomā,” – tā ASV Valsts ģeogrāfijas biedrība.
Kamerons zemūdeni būvēja 8 gadus – tas ir 11 t smags un 7 m garš aparāts. Aprīkota ar daudzām kamerām un gaismām.
Bioloģija dziļvagā. Zinātnieki noskaidrojuši, ka dziļvagā mīt pogonofori - dzīvnieki, kas evolūcijas procesā zaudējuši barības traktus, lielu spiedienu izturošas baktērijas, briesmīga izskata tārpi metra garumā, neparastas jūras zvaigznes un astoņkāju mutanti.
Džeims Kamerons tajā atklāja 68 jaunas baktēriju sugas.
Ufologi par dziļvagu. Ir tādi, kas uzskata, ka dziļvagā ir Atnācēju bāze.
Saites.
Ģeoloģija un ģeologi.
