Citplanētu dzīvība iespējama arī paralēlos visumos
- Detaļas
- Publicēts 30 Jūnijs 2018
- Autors Laika Ceļotājs
- 4001 skatījumi
Vai ārpuszemes dzīvību būtu vērts meklēt arī paralēlos Visumos? Jauns pētījums, kas publicēts "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society," sniedz pozitīvu atbildi uz šo jautājumu.
Tātad, saskaņā ar t.s. multiversa teoriju, mūsu Visums ir viens no daudzajiem, neskaitāmajiem, tādiem pašiem vai pavisam citādiem visumiem. Tā kā tos novērot nav iespējams, zinātniekiem atliek tikai izteikt minējumus par to, kādi tad šie citi visumi varētu būt.
Līdz šim pētnieki pieņēma, ka citos visumos varētu būt pārāk ekstrēmi nosacījumi, lai tajos veidotos galaktikas, zvaigznes un galu galā apdzīvojamas planētas.
Jaunajā pētījumā zinātnieki vairākas datorsimulācijās, konstruējot visumus ar atšķirīgiem sākuma nosacījumiem, atklāja, ka, ņemot vērā tumšās enerģijas lomu, dzīvības iespējamība tajos ir daudz lielāka, nekā domāja iepriekš.
Tumšā enerģija
Tikai mazāk nekā 5% no Visuma veido redzamā vai kā citādi ar mērinstrumentiem uztveramā matērija – zvaigznes, planētas, putekļi un gāzes. Protams, ka šo 5% gravitācija ir nepietiekama, lai saturētu kopā galaktikas. Tāpēc zinātnieki uzskata, ka līdztekus zināmajai un novērojamajai matērijai eksistē no neparastām daļiņām sastāvoša, tā sauktā, tumšā matērija, kas aizņem 24% no Visuma. Atlikušo daļu no Visuma, 71,5% aizpilda tumšā enerģija, kuras daba pagaidām nav skaidra.
Daži pētnieki pieņem, ka tumšā enerģija ir nozīmīga telpas īpašība – tas, ko Einšteins sauca par kosmoloģisko konstanti. Citi, savukārt, domā, ka tas ir fundamentāls enerģijas lauks, kaut kas līdzīgs kvintesencei.
Minējumu daudz, bet zināms ir tikai tas, ka tumšā enerģija Visumā darbojas kā gravitācijai pretējs spēks: kamēr gravitācija pievelk matēriju, tumšā enerģija to atgrūž – un galu galā šajā kosmiskajā cīņa uzvar tumšā enerģija.
Pateicoties, neredzamajai, pagaidām vēl nepazīstamajai tumšajai enerģijai, Visums izplešas un turklāt tā izplešanas ātrums tikai pieaug, kas nozīme, ka tas izpletīsies mūžīgi (jeb arī, atbilstoši Lielās sarukšanas hipotēzei, kādā brīdī tālā nākotnē izplešanās apstāsies un sāksies sarukšana.). Pētnieki pieņem, ka, Visumam izplešoties, vielas blīvums samazinās, taču tumšās enerģijas daudzums palielinās, kas piepilda tukšo telpu.
Līdz šīm pētnieki uzskatīja, ka tieši tāds tumšās enerģijas daudzums, kas piemīt mūsu Visumam, ļāva veidoties galaktikām un rasties planētām, uz kurām iespējama dzīvība. Savukārt, ja tumšās enerģijas būtu pārāk daudz, tad Visums pēc savas dzimšanas izplestos tik strauji, ka nepaspētu izveidoties galaktikas. Ja Visumā būtu maz tumšās enerģijas , bet ļoti spēcīga gravitācija, tad katra galaktika sabruktu sevī, pirms tajā būtu radušies dzīvības iedīgļi.
Tomēr, tieši kāds tumšas enerģijas daudzums ir uzskatāms par “pārāk daudz” vai “pārāk maz”?
Meklējot ārpuszemes dzīvību citos visumos
Starptautiska zinātnieku komanda, kurā piedalījās pētnieki no Anglijas, Nīderlandes un Austrālijas, izmantojot programmu EAGLE (“Evolution and Assembly of GaLaxies and their Environments”), vairākos eksperimentos simulēja dažādu visumu rašanos, attīstību un bojāeju. Katrā simulācijā pētnieki mainīja tumšās enerģijas daudzumu, kas svārstījās no nulles līdz pat vairākiem simtiem reižu vairāk, nekā mūsu Visumam.
Zinātnieki atklāja, ka pat visumos, kur tumšas enerģijas ir 300 reizes vairāk, nekā mūsu Visumā, ir iespējama dzīvība.
Mūsu simulācija liecina, ka tumšās enerģijas izraisītā Visuma izplešanās ātruma paātrināšanās diez vai ietekmē zvaigžņu veidošanos un līdz ar to dzīvībai piemērotu apstākļu rašanos, savā paziņojumā sacīja pētījuma līdzautors, Rietumaustrālijas universitātes pētnieks Paskāls Elahi. Visums nebūtu miris, pat ja tumšas enerģijas daudzums palielinātos simtiem reižu, viņš piebilda.
Jaunā pētījuma rezultāti dod priecīgas ziņas gan ārpuszemes dzīvības meklētājiem, gan multiversa teorijas piekritējiem. Tomēr ir viens jautājums, uz kuru pētījums nesniedz atbildi. Proti, ja galaktikas var veidoties arī tad, ja Visumā tumšās enerģijas ir ļoti daudz, tad kāpēc mūsu Visumā tās ir relatīvi maz?
Daremas universitātes profesors, pētījuma līdzautors Ričards Bovers piedāvā meklēt jaunus fizikas likumus, lai izskaidrotu šo mūsu Visuma paradoksu.
Protams, to ir viegli pateikt, bet grūti izdarīt. Pat ja citos visumos eksistē pat ar saprātu apveltītas būtnes, mums nav iespēju ar tām nodibināt kontaktus, ja vien neapsveram fantastiskus tiltus vai tuneļus starp visumiem. Cilvēka iztēlei nav robežu, bet mūsu tehniskās iespējas gan ir ierobežotas. Diemžēl.
Avoti:
space.com
en.wikipedia.org
© Aliens.lv. Pārpublicēt atļauts tikai ievērojot ŠOS NOTEIKUMUS.