Tumšā enerģija
- Detaļas
- 2856 skatījumi
Tikai mazāk nekā 5% no Visuma veido redzamā vai kā citādi ar mērinstrumentiem uztveramā matērija – zvaigznes, planētas, putekļi un gāzes. Protams, ka šo 5% gravitācija ir nepietiekama, lai saturētu kopā galaktikas. Tāpēc zinātnieki uzskata, ka līdztekus zināmajai un novērojamajai matērijai eksistē no neparastām daļiņām sastāvoša, tā sauktā, tumšā matērija, kas aizņem 24% no Visuma. Atlikušo daļu no Visuma, 71,5% aizpilda tumšā enerģija, kuras daba pagaidām nav skaidra.
Daži pētnieki pieņem, ka tumšā enerģija ir nozīmīga telpas īpašība – tas, ko Einšteins sauca par kosmoloģisko konstanti. Citi, savukārt, domā, ka tas ir fundamentāls enerģijas lauks, kaut kas līdzīgs kvintesencei.
Minējumu daudz, bet zināms ir tikai tas, ka tumšā enerģija Visumā darbojas kā gravitācijai pretējs spēks: kamēr gravitācija pievelk matēriju, tumšā enerģija to atgrūž – un galu galā šajā kosmiskajā cīņa uzvar tumšā enerģija.
Pateicoties, neredzamajai, pagaidām vēl nepazīstamajai tumšajai enerģijai, Visums izplešas un turklāt tā izplešanas ātrums tikai pieaug, kas nozīme, ka tas izpletīsies mūžīgi (jeb arī, atbilstoši Lielās sarukšanas hipotēzei, kādā brīdī tālā nākotnē izplešanās apstāsies un sāksies sarukšana.). Pētnieki pieņem, ka, Visumam izplešoties, vielas blīvums samazinās, taču tumšās enerģijas daudzums palielinās, kas piepilda tukšo telpu.
Līdz šīm pētnieki uzskatīja, ka tieši tāds tumšās enerģijas daudzums, kas piemīt mūsu Visumam, ļāva veidoties galaktikām un rasties planētām, uz kurām iespējama dzīvība. Savukārt, ja tumšās enerģijas būtu pārāk daudz, tad Visums pēc savas dzimšanas izplestos tik strauji, ka nepaspētu izveidoties galaktikas. Ja Visumā būtu maz tumšās enerģijas , bet ļoti spēcīga gravitācija, tad katra galaktika sabruktu sevī, pirms tajā būtu radušies dzīvības iedīgļi.
